jāatzīst, ka man da vinči kods likās visai izcils darbs, lai gan pirms tā lasīšanas biju diezgan skeptiska pēc visa tā, ko biju dzirdējusi. sižeta pavērsieni prognozējami? jā, piekrītu, ļoti bieži, bet tas nebūt nemazināja interesi lasīt. gluži tāpat kā 6-7 gadu vecumā ar lielu aizrautību lasīju cieto riekstu vācelīti un priecājos par katru atrisināto uzdevumu. kaut kā līdzīgi arī lasīju da vinči kodu. pieļauju arī, ka tomēr ne visi ir apveltīti ar tādām spējām jau laikus paredzēt notikumu gaitu (heh, man tā patiktos domāt).
kādu laiku domāju, kāpēc fuko svārsts nekļuva par tāda paša mēroga bestselleru, jo starp abiem darbiem var vilkt daudzas paralēles. sapratu, ka Eko brīžiem mani nogurdināja ar visādiem aprakstiem, kas man, vienkāršam cilvēkam, nelikās īpaši saistoši. Brauns savu darbu necentās sarežģīt un tas, manuprāt, ir lielākais plus, ja jāsalīdzina.
un Vatikāna protestus es varu skaidrot tikai un vienīgi ar to, ka uz šīs pasaules ir miljoniem tik lētticīgu cilvēku, kā, piemēram, mana mamma, kas ir gatava ticēt katram presē vai grāmatās lasītajam vārdam, kā arī tam, ko teica Helgas tante, kamēr kāda nākamā Anitas tante neapgāž Helgas tantes sacīto. un tādi cilvēki kā mana mamma savā ticībā nebūt nav 100% pārliecināti un Vatikāns to ļoti labi apzinās.
franču valodas pārspīlēts lietojums? manuprāt, nē :) ja nemaldos, tad tas parādās tikai dialogos. zini, man dažkārt šķiet, ka es savā runā pārspīlēti bieži bāžu angļu valodu, jo man tā patīk, lai gan citus varbūt kaitina. cilvēki ir dažādi.
šī ir pirmā reize, kad es izsakos par da vinči kodu, tāpēc es nedaudz iekarsu :)) kaut kur taču tās domas vajadzēja izlikt. es jau varētu vēl turpināt :p