| skuka / 21. Februāris 2005@20:06 | |
Par glzenām un skulptūru varbūt arī paklusēsim, jo tās, kā zināms, tikai labi ja pirms pārsimt gadiem beidza pildīt dekoratīvi-lietiško funkciju - mākslas kā tādas, mākslas pašas mākslas dēļ taču vispār nebija. Bet par literatūru - nu nosauciet man tos klasiķu darbus, kuri rakstījuši par "veseliem un normāliem" cilvēkiem?
Veseli ir Balzaka varoņi? Feihtvangera? Servantesa? Ha, varbūt Šekspīra?:) Nerunāsim par Dostojevski, Čehovu, Gogoli, dies' pasarg.
Homērs?:) Nez, nez.
Veseli un normāli ir tikai piedzīvojumu lietratūras varoņi, tie cīnās par taisnību, un labais uzvar. Ļoti nomierinoši. Samērā veselīgas ir arī lubenes, labie ir riktīgi labi un sliktie nepārprotami slikti - tātad arī savā ziņā veseli un normāli:)
| teeja / 22. Februāris 2005@01:06 | |
to ko tu sauc par veselu es drīzāk sauktu kā bez-personisku, tur cilvēks nemaz nav redzams aiz notikuma vai attiecībām.
es domāju, ka tie tur minētie visi tomēr ir veseli. ja jau es jūtu to sevī atbalsojamies, ja jau varu izskaidrot. kaislībās jau visi drusku "jūk prātā", kļūst drusku neloģiski, bet tas, manuprāt, tikai apliecina veselumu. cilvēciskumu.
