mums arī nepalīdzēja, ja tomēr, tad tā bija tāda īpaša kopā būšana, ne izmisums. piemēram, uz daiļlasīšanas konkursiem mamma palīdzēja ar režiju (jo trakāk, jo labāk) vai ar matemātikas cietajiem riekstiem tētis - paķiķināja par ņaudēšanu un izrēķināja manā vietā.
joprojām uzskatu, ka tas ir bijis lielākakais iemesls saprast, ka ar savu dzīvi vien pašam jātiek galā. ja netiec, tad izbaudi sekas.