Mūsos (ja es teiktu daudzos, izliktos ka esmu pāri visam bet tā jau nav) politika atraisa sliktāko. Nezinu, varbūt joprojām politika mums saistās ar politbiroju un /jūs, mēs/ dalījumu. Saku partija, domāju Staļins/Ļeņins/Zatlers/Āboltiņa/Brigmanis un tādā garā. Bet tā jau nemaz nav. Un galvenais, ka visu mutēs (gan to, kas politikā iesaistās, gan to, kas neiesaistās) un galvās ir nevis "mans" bet "mūsu"- paštaisnums, viedoklis, uzskati, preferences. Kaut kā izmisīgi gribas citus pārliecināt par to kā ir "pareizi". Un vēl kas- intrigas, stāvokļa izmantošana, lēmumu ietekmēšana - tas nav tikai politikā, ticiet man. Tas notiek ikvienā pietiekami lielā organizācijā vai organizāciju kopumā, kur ir cilvēki, kaislības, intereses, draugi, ienaidnieki vai vienkārši nepatīkami cilvēki, negodprātība, apvainošanās, rakstīti un nerakstīti likumi, kurus dažādi interpretēt, pielāgoties tiem vai censties tos mainīt.
