| teeja / 15. Aprīlis 2004@12:51 | |
klausies, man bij kaut kā tāpat. un tāds pats nogurums un riebums pret to visu, liekas, tas ir kaut kāds tāds iztukšojošs un neīsts spožuma mirklis. tikai man tas viss bijis kā dzirnavas kas ierauj iekšā un kādas pēdējās 5 reizes esmu to darījusi pret pašas gribu, tur vajag lielu spēku lai no tā aizietu.
| wowow / 15. Aprīlis 2004@16:23 | |
Iztukšojošs jā, neīsts...nu vismaz uz mirkli ir pavisam īsts gandarījums un tad tas viss aizslīd kaut kur nebūtībā, paliek tikai milzīgs nogurums. Taisnība- vajag lielu spēku lai aizietu. Bet kad aiziet- arī tad kaut kāds tukšums. Viss nepareizi.
| teeja / 16. Aprīlis 2004@07:45 | |
arī tas tukšums ir neīsts, nomesta pāva astem padomājies tik.
viss, kur ir vairāk par 2-3 cilvēkiem, ir drusciņ neīsts un saspringts, tā man liekas.
