jāsāk ar to, ka mums nav tādas 'kopējās ēšanas reizes'. katrs ēd, kad grib, ko grib un cik daudz grib. Lielākoties tiek pagatavots viens dienas (vai divu dienu) ēdiens, ko var ēst visi un pēc tam katrs apmierina savas gastronomiskās spešl nīds vai arī - mazākajiem ģ. locekļiem to palīdz izdarīt vecāki, tb. mēs. Tā kā E vēlmes parasti ir vienkāršas (ceptas siermaizes, putra ar ievārījumu, pelmeņi u.tml.), kā arī vēders viņam mazs (nav jāšmorē 25l katls), līdz ar ko nav arī grūti noziedot tās desmit minūtes kkā pagatavošanai; it īpaši, ja viņš pats iesaistās, ko viņš labprāt arī dara. kad būs lielāks, tad gan būs pašam jātaisa, ja vēlēsies ko tādu, kas nav saskaņā ar attiecīgajā brīdī brīvajiem un rīcībspējīgajiem vecākiem un to, kas ir "dienas ēdiens"
