Nevis valstu, bet operatoru. Pārvadātāju. Kā lai to nosauc... OK, vienkāršāk. Mums ir DieBahn, mums ir ČD, un mums ir, būsim politkorekti, LDZ.
Tur ir katram savs softs, katram ar saviem vijeboniem. Strādāt kopā viņi nav spējīgi, viss maksimums, ko no viņiem var izdabūt, ir izbraukšanas laiks, piemēram, no kaimiņvalsts, vai ierašanās laiks tajā. Tas ir pizģec kaut kāds, I mean — tajā pašā Progresīvajā DB es pirms burtiski 3 gadiem gribēju nopirkt tiketu Frankfurte — Parīze, un vienīgā iespēja bija iegādāties hard copy biļeti, ko tev nosūta pa pastu. Un ko Latvijas Pasts, protams, kaut kur padirsa.
OK, ir viseiropas vilcienu "mēnešbiļete" (BTW — Latvijā strādā?), arī par to paldies. Maksā ahūno naudu, bet vismaz darbojas un tā... Bet internetiski tur ir auzas pilnīgas!