Man aizvien biežāk neizdodas atšifrēt. Tad būtu labi, ja emocijas aizkustinātu, vienkārši tāpat, bez īpašas intelekta piepūles. Nezinu. Reti tā gadš. Biežāk Cibā nekā citur lasot. Varbūt tāpēc, ka te aiz šifriem redzu konkrētus cilvēkus? Un tāpēc vieglāk noskaņu noķert?
Varbūt esmu prasta vai duma, bet man tuvāka par jauno, pēdējā laikā lasīto, ir vecā latviešu dzeja.