Un gandrīz katrs vidējais tulkotās prozas lasītājs (sauksim viņu tā), atļaujas paust aizdomas, ka dzeja “kā tāda” esot «pilnīgs sviests», ka dzejnieki vienkārši “gļuko”, un viņš personīgi uzskata, ka viņam nav jātērē savs laiks, lai mēģinātu saprast kaut kādus “murgojumus”
Tu zini, neliegšos, JĀ.
da šļi vsje nahuj....