A. Krivade uzrakstījusi varen smeķīgu gabalu par dzeju. Un komentāri (daļa komentāru, kā vienmēr) arī ir uzmanības vērti, piemēram:
"Dzeja ir vispārākā no mākslām tai ziņā, ka ar to nudien neko nevar nopelnīt, tātad (atšķirībā no visas mūsdienu tā saucamās tēlotājas mākslas un kino) lasītājam ir garantija, ka autors rakstot nav domājis par peļņu vai fondu naudas dabūšanu."
"Pamēģiniet paši nolikt sev priekšā baltu lapu un sacerēt dzejoli, uzreiz jutīsiet, cik cilvēks ir stulbs."
"Ja gadās advacentāks indivīds, kas pa starpu avīzēm un pornožurnāliem arī kādus pantus ir palasījies, tad viņa apziņas miskaste spēj izvirst pat visai krāšņās formās."
"Mūsdienās dzejas vispār nav, ir tikai nepiepildīti murgi."
"Bet tikpat labi dzeja var būt tā pievilcīgā blondīne piegulošā tabakas krāsas kleitiņā, kas nupat gorījās man pretī pa ielu."
Man ir gadījies redzēt dažus jaunos dzejniekus in action, skats tāds nožēlojams. Jau no agra rīta vazājas apkārt ar pozu "ak, ak, man ir ļoti smagi, nē, nē, neprasiet, kas man kaiš, tās ir dvēseles mokas, ko jums, konsumeriem, nekad nesaprast"
"Stulbākais, ka iztēles rakstīt pietiek, bet bohēmu radīt nē, un tas ir bēdīgākais, jo bohēmas trūkums savukārt rada depresīvu tekstu straumi."