Pats par sevi -

13. Jul 2007

 wowow@23:41

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Man cheng jin dai huang jin jia jeb Curse of the Golden Flower
Viennozīmīgi skatāma tikai un vienīgi uz lielā ekrāna, jo lielāka, jo labāk. Jāsaka, ka pārsteidzoši laba, šoreiz bez levitācijām, skraidīšanas pa kokiem un slo-mo. Satriecoši kostīmi un krāsas. Statistu izmantošanas mērogs (tie tev nav kaut kādi multeņu varoņi) ļauj labāk aptvert Ķīnas un imperatoru dinastiju mērogu. Krietns sižets. Vispār pēcsajūta ir tāda, it kā es būtu pietuvojies izskaidrojumam, kāpēc imperatora vārds bija likums. Vienmēr.

Tags:
(2 raksta | ir doma)

Comments:

skuka / 14. Jūlijs 2007@00:17
Interesants viedoklis. Šķiet, sakrīt ar anonymous domām. man šī filma patika sliktāk par "lidojošo dunču namu". Kāpēc? Dunču namu es uztvēru kā pasaku, bet "ziedu" kā pretenziju uz vēsturisku filmu. lai gan zinu, ka tā nav. un viss jau arī pret to liecināja - gan neticamie, nez ar ko izgaismotie interjeri, gan pats stāsts. Kas man iespiedās neizdzēšamā atmiņā - tās ir dažas detaļas. kā imperatore iedzer sazāļoto tēju un, muti piesegusi, izspļauj skalojamo ūdeni. kā kustas viņas pirksti tajos zelta uzpirksteņos. un, jā, pa īstam filma mani sāka interesēt, kad sapratu, ka aizies bojā visi labie.
Bet vispār šī ir no tām fimām, kas labāk sāk patikt kādu laiku pēc noskatīšanās. ar distanci.
(Reply to this) (Link)
mazeltov / 16. Jūlijs 2007@15:32
Nu sižets bija razborkas vienas ģimenes ietvaros, tikai ar plašāku vērienu. Bet nu nindzjas jau tur arī diezgan levitēja pa trosēm, kas bezmaz 10km garumā nostieptas. Man tomēr labāk patika Varonis un Lidojošo dunču nams pēc vizuālā noformējuma.
(Reply to this) (Link)
blog counter