Trešo reizi šogad esmu norāvis iesnas. Par laimi, tās sākās tikai ceļojuma pēdējā dienā, auss pie nolaišanās sāka sāpēt tikai pēdējā vakarnakts lidojuma posmā. Bail pat domāt, kā būtu, ja būtu jālido šodien, kad galva pilna un deguns pilnīgi ciet. Šīs droši vien norāvu pēc slēpošanas sasvīdis, vienā kreklā (saulītē) stāvot vējā (vai arī iepriekšējā dienā, kad kūlos pa slapju, smagu, svaigi sasnigušu putukrējumu). Iepriekšējās - tīrot sniegu. Pirmās laikam atnesa bērni no skolas. Kaut kā imunitāte šogad pieviļ.
Tas kas bišķin besī Nīla Stefensona grāmatās ir pārspīlētā visādu eksotisko vārdu izmantošana. Protams, oriģinālvalodā lasot, vienmēr būs vārdi, kuru nozīme nav skaidra, un valodas lietojums palīdz uzbūvēt lasītāja prātā autora iecerēto pasauli, taču ar "The Diamond Age" jau bija mazliet par traku (manuprāt, lieki). Angliski runājošā pasaule iedeva grāmatai gan Hugo gan Locus, es paliku mazliet vīlies (arī saturiski).
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |