Mārtiņdiena. Puika aizdevies uz treniņu. Meita tūlīt dosies uz klasesbiedrenes dzimšanas dienu. Mēs droši vien - uz Bondu. Kas vēl jādara Mārtiņos? Vakariņās jādzer vīns ar kādu ārzemju sieru (zosi nepiedāvāt, pie tam vikipēdijā runā par gaili)?
Ā, un rītdien vēl 11. novembris. Arī kaut kas speciāls jādara, ja? Nu vismaz Pārdaugava var sākt atzīmēt jau šodien.
Tālaika Rīgas pilsētas teritorijā 8. Daugavpils pulks iegāja pa Kalnciema ielu, tālāk pa Ventspils ielu, šķērsoja dzelzceļu un ieņēma Rīgas pilsētas 2. slimnīcu (tagadējo Stradiņa slimnīcu), kuras apkārtnē kādu laiku cīnījās ar ienaidnieka nodaļu un atsita vācu bruņotā auto pretuzbrukumu, zaudējot kritušo starpā arī 1 virsnieku. Savukārt 6. Rīgas pulks virzījās pa Kandavas ielu un ieņēma Zasulauka staciju, bet vakarā ilgāku laiku cīnījās ar Baltenlandes bataljonu pie Mārtiņa kapiem un Dzegužkalna. Ienaidnieka galvenie spēki atkāpās Jelgavas šosejas virzienā, bet arjergardi nikni pretojās ielu cīņās, izmantojot šauro ieliņu krustojumus.
11. novembra rita Rigas Pardaugava bija atbrivota. Kad visa Riga baznicu zvani saka paust musu uzvaru, laužu gaviles un manifestacijas negribeja rimties. Ministru Prezidents Ulmanis izteica valdibas pateicibu armijas virspavelniekam, pulkvedim Balodim, Vidzemes divizijas komandierim, pulkvedim Penikim un Latgales divizijas komandierim, pulkvedim Berkim, ka ari armijas visiem karaviriem. Kaujas no 3. lidz 11. novembrim mes sanemam bagatigas trofejas: 10 lielgabalu, vairak desmitus ložmetejus, dažus minmetejus un liela vairuma visada veida municiju, ka ari sakaru lidzeklus.
Bonds bija tieši tik labs, cik labam tam bija jābūt. Atšķirībā no Looper, kurš tika trakoti saslavēts un tāpēc (vismaz pirmo reizi skatoties) biju mazliet vīlies. Bet otro reizi, TV kastē vērojot ar vienu aci, pieņēmu Looper par labu esam, īpaši TV ekrānā.
Bet es nesaprotu, nesaprotu, kāpēc kinoteātrī vajag to popkornu, to smaku un kastes čaukstināšanu un graudu skripstināšanu, to pūli, kurā kāds idiots vienmēr ir atstājis mobilo skaļajā režīmā ar trulu melodiju, kas ieskanēsies visnepiemērotākajā brīdī. Un neskatoties uz lielo ekrānu un superskaņu, klātbūtnes, līdzpārdzīvojuma efekts ir tikai tad, kad sprāgst, gāžas, šauj vai rēc motori, visā pārējā laikā tu jūti, ka atrodies zālē kopā ar stulbeņiem. Atvainojiet, ja esmu kādu aizskāris.
Nav nekāds brīnums, ka Holivuda ir pakaļā. Un nav nekāds brīnums, ka filmas jātaisa arvien skaļākas, efektīgākas un stroboskopiskākas, nav jau cita veida kā pārmākt pūli un popkornu.
Laikam jānopērk lielāks TV un kāds soundbārs.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |