Bonds bija tieši tik labs, cik labam tam bija jābūt. Atšķirībā no Looper, kurš tika trakoti saslavēts un tāpēc (vismaz pirmo reizi skatoties) biju mazliet vīlies. Bet otro reizi, TV kastē vērojot ar vienu aci, pieņēmu Looper par labu esam, īpaši TV ekrānā.
Bet es nesaprotu, nesaprotu, kāpēc kinoteātrī vajag to popkornu, to smaku un kastes čaukstināšanu un graudu skripstināšanu, to pūli, kurā kāds idiots vienmēr ir atstājis mobilo skaļajā režīmā ar trulu melodiju, kas ieskanēsies visnepiemērotākajā brīdī. Un neskatoties uz lielo ekrānu un superskaņu, klātbūtnes, līdzpārdzīvojuma efekts ir tikai tad, kad sprāgst, gāžas, šauj vai rēc motori, visā pārējā laikā tu jūti, ka atrodies zālē kopā ar stulbeņiem. Atvainojiet, ja esmu kādu aizskāris.
Nav nekāds brīnums, ka Holivuda ir pakaļā. Un nav nekāds brīnums, ka filmas jātaisa arvien skaļākas, efektīgākas un stroboskopiskākas, nav jau cita veida kā pārmākt pūli un popkornu.
Laikam jānopērk lielāks TV un kāds soundbārs.