Brīnos, ka freidlistē vēl neviena Positivus reporta. Nu ja, īstie festivaļščiki jau nebrauc uz festu ar bērniem un nenotinas no gada lielākās pļēgurošanas reizē ar Moby koncerta pēdējām taktīm.
Bet nu jāsaka kā ir- Mobijs reāli iespridzināja. Žēl, ka abi sīkie jau uz to brīdi bija atlūzuši (tāpat kā pie Dzeltenajiem pastniekiem) un tāpēc uz to visu nācās tikai noskatīties no malas, nevis ietusēt pūlī un kā pats Mobijs izteicās "lēkājot kopā ar 20 tūkstošiem augšā un lejā". Bet bērni malači, Prāta Vētras konci noauroja kopā ar mums, mētājot rokas un dziedot līdzi, pie Šainedas rimtajām dziesmām negražojās, bet pat dejoja, lielāko daļu turpu-šurpu novazājās ar savām kājām, bija forši un gandrīz nemaz neņaudēja. Teltī aizmiga kā susuri un nogulēja visu nakti (atšķirībā no abiem vecākiem), neskatoties ka tieši blakus komūna tusēja visu nakti un visa pārējā telšu pilsētiņa praktizējās necenzētās leksikas aurošanā.
Vēl sapratu, ko draugi domā ar to "pozitīvo atmosfēru un īpašo šarmu". Tas ir tad, kad visu (dien)nakti esi dzēris un uz paģirām iegūsti to īpašo apskaidrotību un fotogrāfiskumu, kad viss apkārt notiekošais šķiet emocijām piesatināts, pat ja tas ir tikai kaijas uzdirsiens uz galvas. Tā kā objektīvu iemeslu dēļ dzeršanā līdz nedrīkstēju turēt, tad tik lielā mērā netiku apskaidrots un cēlos agri, un paguvu ievērtēt arī ne tik pozitīvo festivāla pusi. Bet tas jau tāds sūds, veca īgņas gražošanās.
Un žēl, ka Instrumentiem pagaidām vēl ir tik maz dziesmu, reāli pavilka.
Lai gan divi izdzertie vīni (Chablis un pēc tam parastais Čīles šardonietis) varētu būt daļēji vainīgi pie sakāpinātās laimības sajūtas, taču noskatoties 2009. gada bildes pilnīgi...nezinu...bērni, ceļojumi (ziema un pavasaris Francijā, Austrijā un Latvijā, vasara Portugālē, Grieķijā un Latvijā), draugi. Dzīve ir skaista!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |