Iemēģināju dēli, baigi labi. Zābaki ļoti ērti (arī stingri novelkot) un nav tik ļoti jāčakarējas nost velkot. Dēlis ļoti stabils, labi ceļ ārā, gali pacelti tā, ka lai galu ierautu ūdenī, jābūt izcilam neveiksminiekam. Ļoti mīksta un stabila piezemēšanās pēc lēciena. Vienīgais kas man sagādāja grūtības- griezieni, dēlis ļoti labi tur trajektoriju un pamatīgi jāatslogo lai apgrieztu (reizes četras norāvu uz sejas, mēģinādams apgriezties caur muguru). Būs jāpamēģina ar izņemtu spuru un varbūt jāieliek mazliet mazāku. Bet vispār, šķiet esmu trāpījis.
Sieva ar bērniem laukos un es varu neko neprognozēt un neplānot. Pirms stundas izdomāju, ka iešu uz filmu (21 noļnoļ, ķiniešu kārtējā vizuālā performance, kas ieklemmējusies kopš Tīģera&drakona laikiem) pirms četrarpus stundām izdomāju, ka jādzer alus un izdzēru divus, kas to zin, ko es izdomāšu pēc filmas. Tas, ka var padoties mirkļa impulsam, neko nerēķināt, nebrīdināt un neplānot- tas ir tik saldi. Nudien.
Man cheng jin dai huang jin jia jeb Curse of the Golden Flower
Viennozīmīgi skatāma tikai un vienīgi uz lielā ekrāna, jo lielāka, jo labāk. Jāsaka, ka pārsteidzoši laba, šoreiz bez levitācijām, skraidīšanas pa kokiem un slo-mo. Satriecoši kostīmi un krāsas. Statistu izmantošanas mērogs (tie tev nav kaut kādi multeņu varoņi) ļauj labāk aptvert Ķīnas un imperatoru dinastiju mērogu. Krietns sižets. Vispār pēcsajūta ir tāda, it kā es būtu pietuvojies izskaidrojumam, kāpēc imperatora vārds bija likums. Vienmēr.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |