lielākā demokrātijas nelaime ir tās uzburtā ilūzija, ka tu individuāli vari ko noteikt valsts pārvaldē :)
ņemot vērā, ka ~85% cilvēku visās valstīs un visos laikos nepiemīt analītiskā domāšana, lai spētu izvērtēt ko individuāli, bez ārējiem padomiem, ''sāda pozīcija ir ierindojama "viens pret visu pasauli" kategorijā. Tikai skandējot pie sevis mantru "dievs, dod man spēku pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, ietekmēt visu ko spēju, un labu redzi atšķirt tos vienu no otra" var ko izdarīt. Respektīvi labam politiķim jābūt ciniķim, demagogam un tajā pašā laikā ticēt savai demagoģijai. Tādi džeki savulaik darbojās LPSR augstākajā padomē, tādi arī tagad darbojas saeimā. Eksčekisti tikmēr klusi bāž kabatās naftas miljonus. Principā laikam ir maza nozīme, ja vien tu esi apsviedīgs un savus ideālus vari īpaši nepiespiežoties noskalot podā.