Es skatos uz visām tām aizņemtajām, sagurušajām, sadrūmušajām sejām (taisnību sakot, skatos tikai uz sieviešu sejām) un domāju, kādas tās izskatās, kad smaidā aplaukst, kad līksmi smejas, kad gatavojas atdoties, kad sapņaini tālē veras. Bet visvairāk- par to kādas tās izskatās, kad tām kāds matus bužina un klusi ausī čukst, ar mēli un lūpām kaklu aizskarot.