Tava nepatika pret kultūras darbiniekiem un iestādēm ir zināma. Tā gan nav ne liberāla, ne konservatīva ideja, bet drīzāk tehnokrātiska. Turklāt, tā visu laiku ir bijusi dzīva valdības gaiteņos. Klasisko universitāšu modeli pārveidot par drusku uzlabotu tehnikumu, kas štancē tirgū pieprasītus darbiniekus, atmetot veselas zinātnes nozares kā bezjēdzīgas.
Daudzi uzskata, ka arī pašreiz īstenotā augstskolu reforma ir solis šajā virzienā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis ir lielisks piemērs tam, par ko rakstīji savā postā - kas tas tāds par konservatīvismu, kas vēlas sagraut gadsimtiem senas universitāšu tradīcijas un iznīcināt klasiskas zinātnes nozares, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Teorētiski jā. Konservatīvajiem spēkiem būtu ar zobiem un nagiem jācīnās pret augstākās izglītības degradēšanu, par klasisko universitāšu un to akadēmiskās brīvības saglabāšanu.
Tā vietā visi uzsēdušies uz LGBT un abortu tēmām un nemaz neredz, kas apkārt notiek.

Skatoties tīri no brīvā tirgu pozīcijām ir skaidrs, ka daļa zinātņu nozaru Latvijā nekad nebūs pelnošas. Tomēr, to dotēšana ir jebkuras attīstītas valsts pienākums, lai uzturētu kopējo zinātnes un intelektuālās kapacitātes līmeni gana augstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar LGBT+, abortiem utml. tēmām ir iespējams viegli un ātri mobilizēt cilvēkus, uzspiežot uz primitīvām emocijām. Ej nu pamēģini pierunāt kādu rokdarbnieču klubiņu vai Maskačkas kačokus tagad iedziļināties universitāšu jautājumā.

(Reply to this) (Parent)

nepatika ir pret bezjēdzīgu pārpatēriņu visās jomās. piemēram - mana kursabiedrene studēja mākslu par valsts naudu no 15 līdz 35 gadu vecumam. būtu saprotamas 2 gadu studijas, tad darbs vai maini profesiju.

kultūras izglītība ir tā pati sauzemes flote ar vēlmi sevi uzturēt un paplašināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, ka daudzās studiju programmās ir pārprodukcija varētu piekrist. Šeit gan humanitārie galīgi nav līderi. Daudz visādu privātu augstskolu un katrā augstskolā sagatavo lērumu visādu apšaubāmas kvalitātes juristu, ekonomistu un menedžeru.
To visu var risināt pielāgojot budžeta vietu skaitu reālajai situācijai tautsaimniecībā un novēršot pārlieku dublēšanos studiju programmās. Bet saglabājot pilna spektra zinātni un visas klasiskās studiju nozares.

Oponenti iebildīs, ka tas ievērojami samazina iespējas uz augstāko izglītību, jo mazāk budžeta vietu. Kaut kādā ziņā atgriež augstākajai izglītībai prestižu un zināmu elitārismu.

(Reply to this) (Parent)