Bija baznīcas, kurās notika dievkalpojumi. Piemēram, Alberta baznīcā. Uz dievkalpojumu bija jāpierakstās jau iepriekš.
25 cilvēki varēja pieteikties un piedalīties Lieldienu dievkalpojumos.

Policija nāca un pārbaudīja, bet tā kā visi noteikumi bija ievēroti, tad viss kārībā.

Pirmo reizi kristietības vēsturē tik plaši tiek izmantota iespēja dievkalpojumos piedalīties neklātienē.

(Reply to this)

Banīcas īsti nav slēgtas. Tās turpina darboties, bet dievkalpojumus translē internetā vai pa radio. Tā kā - viss notiek. Tikai citā formātā.

(Reply to this) (Thread)

Nu jā, neprecīzi izteicos. Nenotiek klātienes dievkalpojumi (izrādās gan, ka ar izņēmumiem). Varbūt tas arī raisīs diskusijas par klātienes dievkalpojuma lomu pēc-pandēmijas pasaulē? Zinu jau, ka kristietībā tas klātbūtnes efekts un tieša dalība mistērijā ir ļoti svarīga. Sevišķi katoļiem. Tomēr, savulaik Lutera protestantiem viens no uzstādījumiem bija, ka komunikācijai ar dievu nav vajadzīga grezna katedrāle. Dievs mīt sirdī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, katoļi ir mistiķi, un šoreiz ļoti operatīvi reaģēja un pārgāja uz digitālo formātu. Piedzīvoja mistēriju garīgi. Vispār ir tik interesants šis laiks!
Domāju, ka, jā, Tev taisnība, kaut kas mainīsies. Tā kā vietām pasaulē ļoti trūkst garīdznieku, tad varbūt digitālie dievkalpojumi kļūs par ierastu praksti.

(Reply to this) (Parent)

Tā ir karikatūra par luterāņiem. Luteriskā baznīca arī ir sakramentāla un liturģiska baznīca, kurai svarīgs publiskums un ārējās zīmes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mūsdienās dominējošā luterānisma forma neapšaubāmi tāda ir. Tomēr, reformācijas pirmsākumos tie strāvojumi un idejas bija ļoti dažādi un Luters ne tuvu nebija pats radikālākais. Viņš tiešām vēlējās tikai reformēt katoļu baznīcu, nevis radīt jaunu.
Vieni no radikālākajiem protestantiem bija Hernhūtieši jeb ''brāļu draudzes''. Tiem nebija ne baznīcu, ne mācītāju un dievkalpojuma vadītājs katru reizi no jauna tika ievēlēts no pašu vidus.

(Reply to this) (Parent)

Tā kā Tu uzsāki šo aizraujošo diskusiju, tad vēl mazliet atļaušos padalīties.
Man šķiet, ka visvairāk ir manījies ne jau formāts, bet gan saturs. Ja iepriekš baznīcas telpa tika uzskatīta par absolūti droši vietu, kurā pulcēties kaut mēra laikā un paļauties uz pārdabisku žēlastību, tad tagad baznīca sevi ir nolikusi vienā līmenī ar visām pārējām sabiedriskajām vietām. Tā ir radikāla domāšanas maiņa.

(Reply to this) (Thread)

Jā, nebiju par šo iedomājies, bet tev taisnība. Principā tāda apzināta un strauja baznīcas (kā objekta) desakralizācija.

(Reply to this) (Parent)