Nu jā, neprecīzi izteicos. Nenotiek klātienes dievkalpojumi (izrādās gan, ka ar izņēmumiem). Varbūt tas arī raisīs diskusijas par klātienes dievkalpojuma lomu pēc-pandēmijas pasaulē? Zinu jau, ka kristietībā tas klātbūtnes efekts un tieša dalība mistērijā ir ļoti svarīga. Sevišķi katoļiem. Tomēr, savulaik Lutera protestantiem viens no uzstādījumiem bija, ka komunikācijai ar dievu nav vajadzīga grezna katedrāle. Dievs mīt sirdī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, katoļi ir mistiķi, un šoreiz ļoti operatīvi reaģēja un pārgāja uz digitālo formātu. Piedzīvoja mistēriju garīgi. Vispār ir tik interesants šis laiks!
Domāju, ka, jā, Tev taisnība, kaut kas mainīsies. Tā kā vietām pasaulē ļoti trūkst garīdznieku, tad varbūt digitālie dievkalpojumi kļūs par ierastu praksti.

(Reply to this) (Parent)

Tā ir karikatūra par luterāņiem. Luteriskā baznīca arī ir sakramentāla un liturģiska baznīca, kurai svarīgs publiskums un ārējās zīmes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mūsdienās dominējošā luterānisma forma neapšaubāmi tāda ir. Tomēr, reformācijas pirmsākumos tie strāvojumi un idejas bija ļoti dažādi un Luters ne tuvu nebija pats radikālākais. Viņš tiešām vēlējās tikai reformēt katoļu baznīcu, nevis radīt jaunu.
Vieni no radikālākajiem protestantiem bija Hernhūtieši jeb ''brāļu draudzes''. Tiem nebija ne baznīcu, ne mācītāju un dievkalpojuma vadītājs katru reizi no jauna tika ievēlēts no pašu vidus.

(Reply to this) (Parent)