muzejā un bibliotēkā man patīk sēdēt, bet bakalauru tomēr uzrakstīju par vēsturiskajām kapsētām, pa kurām staigāju labprāt. nedomāju, ka šo problēmu var reducēt tikai uz mākslas vēsturnieču untumiem. ne visi saprot, kāpēc tas vispār būtu jāpēta un aizmirst, ka tā arī ir māksla. esmu arī dzirdējusi tekstus par to, ka tā esot "pārāk drūma" tēma u.tml.

(Reply to this)