Dzimtajā sādžā nekas nav mainījies. Cik es sevi atceros tur pa mežiem ir ārdījušies vietējie ''gonsčiki'', ķīlējuši mašīnas, situši un atkal ķīlējuši līdz nokāvuši galīgi un turpat arī pametuši. Un tad mums puikām bija prieks iet un lēkāt pa tiem vrakiem.