Neprātīgā saprāta balss -
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
23:05
[Link] | Pēdējā laikā itkā nekas nav mainījies. Tāpat strādāju, cenšos mācīties, apmeklēju kultūras pasākumus. Un tomēr mainījies ir tik daudz kas. Kaut vai tas, ka savā dzimtajā pierīgas sādžā esmu sastopams aizvien retāk. Āgenskalna šaurās un dubļainās ieliņas kļūst aizvien mīļākas. Saulainās sestdienās klejojot pa to jocīgo ieliņu labirintu jūties kā citā pasaulē, jo tur galīgi neizskatās ka atrodies Rīgā. Tādā Žubīšu, Lapu un Amālijas ielā, laiks šķiet apstājies 20.gs. sākumā. Neasfaltētas dubļainas ielas, koka nami un dūmi no skursteņiem. Tikai Z-torņu betona karkasi, kas ir redzami no praktiski jebkuras vietas Āgenskalnā, baisi slejas debesīs un atsauc atpakaļ 21.gs. īstenību. Vēl tās jaukās Āgenskalna kafejnīcas un picērijas palīdz veidot to mazo, pilnīgi pašpietiekamo pasaulīti ko mēdz saukt par Pārdaugavas sirdi.
Un tad mierīgos vakaros var arī taisīt Kusturicas filmu seansus un dzert Raki vai lasīt Maskava- Gailīši un dzert vīnu.
Mūzika: Therion- Uthark runa Tags: Viņas, pilsētas dzīve
|
|
|
Amālijas ielas 5a māja ir miers, kuru vienmēr prieks sasniegt pēc pastaigām Āgenskalnā :)
Tad sanāk, ka esam nosacīti kaimiņi? :)
diemžēl nē, es tur ieklīstu tik brīžos, kad gribas Āgenskalna foršumu :) es drīzāk esmu tavs Baložu kaimiņš no Ķekavas :D |
|