Neprātīgā saprāta balss - Vakara dzīves jēgas meklējumi...
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
00:28
[Link] |
Vakara dzīves jēgas meklējumi... Parasti, ja man kāds jautā vai man no kaut kā ir bail, es puspajokam, pusnopietni atbildu, ka man nenokā nav bail. Kaut gan tā nebūt nav. Piemēram, man ir bail no pelēcības. No tukšas dzīves. Baidos ieslīgt tur, kur dzīvo simtiem tūkstoši šīs planētas iedzīvotāju. Darbs, māja, gulēt. Darbs, māja, gulēt. Dzertiņš, līdz baltajām pelītēm, piektdienas vakarā, milzu paģiras sestdien un cikls sākas no jauna. Gadu no gada. Dažs cilvēks jau piedzimst miris, bet dažs nav miris pat 100 gadu vecumā.
|
|
|
Kādēļ tiek izvirzīta premisa, ka ģimene ir ekvivalenta sekvencei "darbs-mājas-darbs-5diena-darbs"?
Es to neizvirzu, tas ir nesaistīts jautājums.
Precīzāk, es to jautāju, jo man patika, kā tas izklausās.
Nu par laimi man tā ģimene reizēm neierakstās vidusmēra tautas masas standartos. Par to man ir liels prieks.
Tad jau bezdabniekam tā labākā dzīve! Darba nav, bet, hej, toties tu neesi pelēks!
Logics fail. Ja proletārietim režīms ir "darbs-mājas-darbs-mājas", tad bezģeļņikam - bezdarbniekam: "mājas-mājas-mājas".
Nu visu laiku sēdēt mājās bez darba un dzert jau tas pats vien sanāk. :) Darbam un strādāšanai nav ne vainas, galvenais ir neieslīgt rutīnā un dzīvesveida vienveidībā. |
|