[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Jūnijs 12., 2009 | |
|---|---|
| 13:05 [Link] |     Nu tā vakar ieguvu pilntiesīgu kaprāļa dienesta pakāpi. Mūsu studentu militārās apmācibas kursā bija izlaidums, diemžēl pēdējais, jo sakarā ar krīzi to bodīti klopē ciet. Tagad es drīkstu komandēt 8 cilvēkus, jeb vienu nodaļu, tomēr tas uzliek arī lielus pienākumus. Es esmu atbildīgs par savu padoto labklājību un dzīvību un, ja nu kas notiek pirmām kārtām atbildēt vajadzēs man. Bet nu lepnums jau milzīgs, esmu ticis instruktora godā, tagad tikai jāiet uz savu ZS bataljonu un jāprasa, lai dod taustāmu uzšuvi un tad jau varbūt rudenī varēs prasīties, lai ieskaita kādā kaujas rotā, savādāk visu laiku rezervē sēdēt negribas. Vakardienas cermonija brāļu kapos bija diezgan drūma un ne jau tikai tāpēc, ka bijām pēdējie. Lielie čiekuri savās uzrunās arī nebija lieli optimisti par esošo situāciju un kā vēlāk izteicās tiešais priekšnieks, tad iespējams, ja šitā viss turpināsies, tad mums vēl rudenī vajadzēs iet ielās un uzturēt kārtību... Bet nu jebkurā gadījumā instruktora zvērasts palika atmiņā: es esmu instruktors, es esmu profesionālis, es esmu līderis, es esmu armijas mugurkauls.... Mūzika: Vilki- Kas kaitēja nekarot |
| Comments | |
gan jau sirdsaziņa ļaus vaļu jūtām un pievienosies mums ;) pē.es. un es domāju, ka viņš nebūs tāds vienīgais ;) (Reply to this) (Parent) | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}