Faith Club
Faith Club
- bērnkopības grāmatas
- 2014.10.15, 11:41
- Ļoti iesaku šīs grāmatas:
Dr. Marc Weissbluth - Healthy Sleep Habits, Happy Child - A step-by-step programme for a good night's sleep
Ja nepietiek, tad šeit ir vēl papildus knifi, piemēram ja kāpj no gultas ārā = var likt gulēt guļammaisā. Vai arī uz gultas virsū uzbūvē "telti", tā lai izlīst nevar, u.c.
Richard Ferber - Solve Your Child's Sleep Problems: Revised Edition: New, Revised, and Expanded Edition
Par audzināšanu:
Adele Faber, Elaine Mazlish - How to Talk So Kids Will Listen & Listen So Kids Will Talk
Robert J. Mackenzie - Setting Limits with Your Strong-Willed Child, Revised and Expanded 2nd Edition: Eliminating Conflict by Establishing CLEAR, Firm, and Respectful Boundaries
"How to talk" izstāsta par empātiju. Ka bērnam bieži vien nevajag lai viņu mierina, bet gan vajag lai uzklausa, un apstiprina sajūtas. Tas ir, pateikt "tu raudi, jo tu sasiti kāju un tev sāp", nevis "ai nekas, tūlīt jau pāries". Bērns jūtas labāk, ja pieaugušais apstiprina, ka viņa sajūtas ir pareizas. Bērns pats ieklausās, ka sāpīte pāriet, un drīz turpina spēlēties.
"Setting limits" ir ļoti interesants (bet es vēl neesmu ne pusē). Ir tādi bērni, kas vārdiem nesaprot. Viņi gaida, lai notiktu darbība, un respektē tikai darbību. Tas ir, piemēram "Lūdzu nogriez televizoru klusāk. Kāpēc tu nenogriezi televizoru klusāk. Tu dzirdi ko es saku? Es taču tev lūdzu!". Ir bērni, kas to uztver viekārši kā savadabīgu "deju". Viņiem daudz labāk patīk "Lūdzu nogriez televizoru klusāk tūlīt pat, citādi es atnākšu un izslēgšu". *Izslēgts* "Es taču teicu ka tā būs.". Bērns respektē skaidri novilktas robežas.
Man ir jāmin, ka mūsu meitai arī šādas iezīmes piemīt (lai gan viņa īstenībā ir ļoti cenšas izpatikt). Piemēram, "es skaitu līdz trīs!" metode labi darbojas. Ja kautkas jāuzģērbj, vai jāmazgā zobi, bet viņa skraida un nedodas rokā. Tad es saku: "skaitu līdz trīs", un viņa zina, ka tad pie "trīs" vairs nebūs labi. Un pie divi atnāk pati. Nevis garas pierunāšanas. (Tas viss protams ļaujot izvēlēties ko ģērbs, utt utt. Tas ir zināma lieta.)
-
7 rakstair doma
- 2014.09.16, 13:59
- Galvenais miega likums ir: "*Nekad* nemodini guļošu bērniņu."
Miedziņš ir neintuitīvs.
Ja bērns no rīta ilgi pārāk ilgi guļ, tad intuitīvi liekas - davai es viņu pamodināšu, tad vakarā būs ātrāk noguris, vieglāk aizies gulēt, un arī miegs būs dziļāks.
Nē, nē un nē.
Vakarā būs vairāk noguris? Bet no tā miegs neuzlabojas. Būs noguris, saražosies stresa hormoni, un bērns nespēs iemigt. Vislabāk bērns iemieg, ja viņu ieliek gultā kamēr viņš vēl NAV noguris. Tas ir, kad viņam vēl ir spēks dziedāt līdzi šūpuļdziesmām, piemēram.
Vieglāk aizies gulēt? Ja pārvelk, tad bērns bļauj, spirinās, pretojas. Kāpēc? Tāpēc ka ja neaizmieg, tad saražojas stresa hormoni un miegainums pāriet. Un pēc tam bērns sāk trakot kā uzvilkts.
Miegs būs dziļāks? Nē - labs miegs rada labāku miegu. Un otrādi, ja bērns nav izgulējies, jo sliktāk viņš gulēs.
Kā izdarīt lai bērns no rīta ilgāk gulētu? Ļoti viegli: vajag paredzēt ka no rīta kautkur agri jābūt. Piemēram - pie ārsta, vai uz skoliņu. Tad bērns gulēs šņākdams! :)
-
0 rakstair doma
- par miedziņu, atkal
- 2014.05.18, 14:27
- Mazajai gandrīz 2 gadi 9 mēneši. Šobrīd "nē" periods visā karstumā (redzu gan arī apgalvojumus, ka drīzākajā laikā nekāds uzlabojums nav gaidāms). Ir skaidrs, ka ja mēs būtu nokavējuši ar gulēšanas treniņu (mēs mācījām kad precīzi 2 gadi bija, sākām likt gulēt atsevišķi, savā gultiņā. Bija viss - bļaušana, nācās arī likt uz durvīm child-lock to plastmasu, lai netiek ārā no guļamistabas, nācās naktī sēdēt pie gultas un pieskatīt lai nerāpjas ārā, utt, - bet tas viss pat PIRMS "nē" periods sākas.)
Tagad, piedabūt bērnu gulēt atsevišķā istabā būtu neiespējami. Ir raksturiņš. Piedabūt viņu darīt kautko ko, ko negrib, ir neiespējami. Piemēram: negrib ēst arbūzu. Negrib drēbes (izģērbjas un skraida plika, lai gan silts dzīvoklī nemaz nav). Kad atnāk no dārziņa, negrib kāpt pa kāpnēm. Negrib nākt uz virtuvi kad sauc ēst.
Bet nolikt gulēt ir ļoti viegli. Joprojām arī labprāt guļ diendusu.
(Tagad nāk vasara, vakaros gaišs. Nopirku aptumšojošo žalūziju, jo likt vienalga gulēt ap 20:00-20:30 jāliek, lai gan gaišs kā dienā.)
Bija pasākusi celties pēc 6iem. Kas, priekš manis, vēl ir par agru. Tad es nopirku pulksteni, kas no rīta iedegas zaļš. Tad bērns redz, ka nu drīkst celties, un nākt pie vecākiem. Iemācīt aizņēma kādas dienas 3-4. Vienu dienu nācās nākt pie viņas, un palikt, kamēr pulkstenis iedegas, lai redz, kā tas strādā. Mazajai ļoti patīk. Nāk no rīta pie mammas un saka "zaļš!" (zalss! tik-tak zalss!).
Nu, tā kā man izgulēties priekš darba ir kritiski, 45 eiro par mierīgu miegu rītos nav dārgi. Bet, citādi ieteikt nevaru. Ja daikts maksātu kādus 20 eiro, tad varbūt. Ir dažas lietas tizlas*. Arī tas, ka ir "digitālais" pulkstenis. Vēl laiks paies, kamēr mazā sāks saprast, kāpēc pēc 59 minūtēm, nomainās stunda. Nav tā, ka varētu pateikt: "re, īsā roka kad rādīs uz 7, tad* pulkstenis iedegsies zaļš, un varēs celties".
***
No lietām ko var ieteikt, ir šīs Tomy astoņkāji vannas rotaļlietas (15€). Mazajai ļoti patīk. (Amazon tas pats maksā 25€)
______
* Piemēram, ražotājs apgalvo, ka pulkstenis kā "night light" darbojas. Bet ir uz baterijām. Tas ir, gaismiņa pēc stundas izslēdzas (laiku var izvēlēties, līdz 2h). Tāpēc nākas vien darbināt citu gaismu kā "night light". Pulkstenim ir jauka funkcija kad viņš smaidiņu rāda (mazajai ļoti patīk), bet poga izslēdz "zaļo" režīmu. Tas sarežģī pirmajās dienās mācīt, ka nu ir "zaļš" un var celties... jo mazā nospiež smaidiņa pogu, un vairs zaļš nav, un nekādi arī "zaļo" atpakaļ nevar dabūt.
** Šis varētu būt labāks variants, ja naktī zvaignītes pazūd, un tad iestājas rīts. Nez vai tikai tam ir "zaļās gaismas" funkcija. Katrā ziņā, "OK to Wake" ir smuks, bet perfekts nav. Savu darbu izdara. Mazā pamostas, redz ka pulkstenis vēl nav zaļš, liekas gulēt tālāk.
-
6 rakstair doma
- 2014.03.29, 08:02
- Par miedziņu. varbūt kādam liekas ka pie mums te viss viegli - tā nav. bet arī pārāk grūti nav. Mazā pasākusi celties ap 6:30, dažreiz 6:00. Bet es aizeju un pasaku, lai guļ līdz 7:00. Un guļ arī (savā nodabā varbūt spēlējas). Šorīt gan bija pamanījusies bikses un pamperu novilkt - kad nācu pakaļ (7:00) spēlējās gultā pliku dibenu.
Vakarā liekam 20:00 gulēt. (+/- 10 minūtes). Bet mazā ir pasākusi ap 21 un 22, un tad 23 pamosties un raudāt. Kad ienāc, paprasa ūdeni, iedzer mazu malciņu un krīt atkal slīpi. Īstenībā tāds uzmanības prasīšanas veids. Tagad esmu pasācis to darīt ne vārda nesakot (bet arī nerājot, vnk bez atgriezeniskās saites), lai viņai vēlme pāriet. Šodien, piemēram, 23 vairs necēlās bļaut - redz ka neatmaksājas.
-
0 rakstair doma
- 2013.12.23, 08:48
- Miedziņa paradokss: sestdien mazo nolikām gulēt ap 20:40 (es kavējos), viņa naktī modās ap 4:45 (kāpa ārā no gultas), 6:45 bija augšā.
Vakar likām gulēt precīzi 20:00 (un pa dienu viņa lieliski nogulēja no 13:00 līdz kādiem 15:30), pamodās 7:45.
Jo vairāk guļ, jo labāks miegs. Jo mazāk izguļas, jo sliktāks miegs (un tas ir neizgulēšanās apburtā loka risks).
-
0 rakstair doma