- kam nav, no tā taps ņemts
- 2003.03.18, 23:42
- es gribētu iemācīties neskaitīt naudu tik ļoti.
kā man iemācīties nebūt tik skopam?
priecāties vairāk par dzīvi, un mazāk uztraukties cik un kam es tērēju naudiņu. nu un tad, ja es iztērēšu vairāk? kam ir, tam taps dots...
es gribētu iemācīties uzsaukt un izmaksāt. tā vietā, es dzeru vislētāko alu. it kā 20 santīmus žēlojot, it kā 20 latus žēlojot.
gāju uz unīti, pāri Operas tiltiņam, un tur kāds tantuks tirgoja puķu pušķīšus (precīzāk, tādas pašņurkušas kompozīcijas ar skujām un kaut kādiem ziediem). jau ejot turp, viņa man uzmācās, un es papurināju galvu, centos atvainojoties pasmaidīt.
kad nācu atpakaļ, viņa mani atpazina, un uzrunāja jau drošāk. ka viņai nav ko ēst, vajaga naudiņu, viņa grib nopirkt maizīti, lūdzu nopērciet... es pagāju pāris soļus garām, tad nolēmu, ka varbūt varētu uzlabot savu karmu (kaut kā pasūdīgi šodien jūtos), un uzprasīju cik viņa grib par to pušķīti. veča īsti nerunāja latviski, un tikai atkārtoja savu tirādi, ka izstieptu roku stāvēt kauns, kauns nosaukt cenu, gribas ēst, un nepietiek naudiņas maizītei...
tas nebija loģiski. es gaidīju ka viņa nosauks cenu (nedārgi), un es viņai to naudu iedošu, laikam apjuku no viņas nesakarīgā teksta, un diezgan strikti pateicu, ka ja viņa nemāk pārdot, tā ir viņas problēma. un tinu tālāk.
traģēdija šeit slēpjas tur, ka man nepielēca pagrābt no kabatas sīceni, un vienkārši viņai atdot. es negribēju būt vēl viens, kas pagriež muguru.
man pārmaiņas pēc gribējās sajusties it kā es izdaru ko labu, nevis lieku reizi par kādu paņirgāties.
huju.
tā vietā, es visu sadirsu. neiedomājos viņai tās kapeikas vienkārši iedot. - 9 rakstair doma
- Jūtu tev līdzi...
- 19.3.03 10:02 #
-
draņķīga diena...Vai vainīgs laiks, vai cilvēki paši, kuri ir piedzimuši nepareizajā laikā un dienā....man tā ir gadījies, jo saule uzspīd tikai 34 dienas gadā(manā ielā)...Skumjas un suņu gaudas tikai visapkārt...Paldies Dievam man katru dienu nesanāk skatīties uz cilēkiem, kuri divas dienas nav maizīti redzējuši(varbūt pašu dēļ, varbūt atstājuši tajā pašā alus vai krutkas pudelē) un nu domā kā paēst...Citi tomēr iet un kaut kur meklē kādu kaktiņu, kurā pāris latiņus nosūkt no daarba devēja, neapskaužama situācija...Vai tiešam Latvija ir valsts, kurā bezdarba un sociālais cilvēku stāvoklis ir tik mazsvarīgs(galvenais lai es noslēdzu gadsimta darījumu un man ir labi) un nenozīmigs, ka tantuki var iet uz ielas un diedelēties..Man tiešam žēl to cilvēku kuri vienkāšri ir nodzērušies un nu vairs nezina kā savilkt galiņus kopā ...
- Atbildēt
