- 2022.06.08, 10:08
- Minimālajai algai būtu jāataino enerģijas budžets. Vācijā tikko pieņēma minimālās algas likmi €12 stundā. (Ja skaita 170 darba stundas mēnesī = alga €2040 mēnesī). Latvijā - €500 mēnesī).
Bet cipari eiro īstenībā neko daudz neizsaka par pirktspēju: tāpēc arī tas nejēdzīgais process ar cīņu par minimālās algas "celšanu" ik pēc dažie gadiem. Minimālās algas ciparam īstenībā būtu jāizriet no tā, cik daudz enerģijas cilvēks var nopirkt.
Piemēram, ja minimālā alga šogad ir 2000 eiro, bet benzīns maksā 2 eiro litrā, cilvēks mēnesī var nopirkt 1000 litrus benzīna.
Vai, piemēram, ja minimālā alga ir 2040 eiro, bet elektrība Vācijā maksā €0.3234 par kWh - cilvēks var nopirkt 6307.9 kilovatstundas elektroenerģijas.
Latvijā elektrības cenu tā uzreiz neatradu (un arī Vācijā cena patērētājam ir tuvāk 37 centiem nekā kaut kam citam), nu tad pieņemsim par cenu €0.1886. Tātad, cilvēks ar €500 algu mēnesī varētu nopirkt 2651 kWh elektroenerģijas.
Un, ja enerģijas cena ceļas, tad arī minimālā automātiski jāpiemēro: cilvēkam, lai dzīvotu, ir nepieciešams pārvaldīt noteiktu enerģijas budžetu. Jo enerģija savā būtībā izsaka visu: ir pārtika, ir transports, ir citu cilvēku pakalpojumi, ir apkure, ir atkritumu pārvaldīšana, ir ūdens un kanalizācija.
Lai precīzāk balansētu ar enerģijas cenu svārstībām svērtajā budžetā varētu ierēķināt arī kādu dabas gāzes daļu, vai dīzeļa daļu, vai akmeņogļu vai mazuta daļu, bet es neesmu uz fosilajiem kurināmajiem kritis. Būtībā pietiktu, ja izteiktu minimālās algas kā elektrības kWh budžetu un par fosilajiem kurināmiem aizmirst. Bet ja enerģijas cenas paceļas, tad automātiski minimālās algas naudiskā izteiksme tiek pārrēķināta. - 10 rakstair doma
- 8.6.22 12:43 #
-
Šomēnes saņemtajā rēķinā:
elektroenerģija 0,12545 par kw
maksa par ievadautomātu 32A- 6,40
maksa par piegādi 0,04076 par kw
oik atjaunojamie- 0,00176 par kw
oik koģenerācija 0,0002 par kw
Jaudas oik par ampēriem 32A- 2,77
Mēneša maksa 0,83
Un tam visam klāt 21% PVN - Atbildēt
- 8.6.22 20:01 #
-
Alga ir tā summa, ko kāds gatavs maksāt par cilvēka piedāvātajām prasmēm. Ja tās ir tik minimālas, ka neviens par tām negrasās maksāt, tad sociālistiskai valstij ir šim cilvēkam jāpiešķir pabalstu. Tas tad arī ir šī "minimālā alga". Bagātas valstis var dāsni pabalstīt, nabagās - ne tik dāsni.
- Atbildēt
- 9.6.22 09:17 #
-
Kas ir tie kādi, kas nolemj, cik par cilvēka piedāvātajām prasmēm pienākas, piemēram, skolotājam?
- Atbildēt
- 9.6.22 12:03 #
-
Ja cilvēks nespēj atrast normālu darbu, tad viņš iet strādāt par skolotāju un socialistiskā valsts viņam piešķir pabalstu )
- Atbildēt
- 9.6.22 13:04 #
-
Interesanta vārdu izvēle - skolotāja algu nosaukt par pabalstu. Vai tas nozīmē, ka tavuprāt skolotājs dara sabiedrībai nevajadzīgu darbu?
- Atbildēt
- 9.6.22 13:20 #
-
Ne jau es maksāju pedagogiem algu. Spriežot pēc likmēm mūsu valstij nevajag ne skolotāju, ne ārstu.
- Atbildēt
- 9.6.22 14:25 #
-
Lemj darba piedāvātājs/devējs. Un nevis "pienākas", bet gan par cik ar mieru tādu darbinieku algot.
- Atbildēt
- 11.6.22 20:36 #
-
tur ir biški smalkāk. fakts ka darba "devējam" valsts vispār ļauj cilvēkus algot, tas ir, piedāvā darba attiecību tiesisko ietvaru, ir tāds viltīgs moments.
valsts var šo ietvaru arī nepiedāvāt, tas ir, tādiem darba "devējiem" kas minimālo algu nespēj vai negrib maksāt. - Atbildēt
- 12.6.22 08:43 #
-
Autoritārajos un totalitārajos režīmos jā. Tur var izdot pat rīkojumu visiem dejot lambadu. Brīvā tirgus režīmā valsts neko neļauj vai ļauj - tā pa vienkāršo, valstij tikai jāiekasē nodokļus un nav jājaucas cilvēku privātajās lietās un attiecībās.
- Atbildēt
- 25.6.22 09:42 #
-
Tas par ko tu runā ir tikai viens modelis, kuru (šķiet) ASV ekonomisti sludina, paši tam pat nesekojot. Es savukārt runāju par to, ko redzu Francijā, Vācijā, kā šeit uztver darba tirgu.
ASV modelī - darba devējs var atlaist darbinieku jebkurā brīdī, bez iemesla - nu, absolūts sūds https://en.wikipedia.org/wiki/At-will_employment
Vai kā Francija izdod likumu ka darba devējs nedrīkst zvanīt/rakstīt epastus vai ziņas dabiniekiem pēc darba laika: nedrīkst iejaukties darbinieka brīvajā laikā.
Valstij ir jāpārstāv iedzīvotāju intereses, stājoties pretī mazākai čupiņai bagātnieku kuriem pieder tie pelnošie uzņēmumi. - Atbildēt