Faith Club

2016.10.27, 13:11
Par Austrālijas bērnu atņemšanas kultūru. "In February 2008, the then prime minister Kevin Rudd addressed the national parliament and the Australian people to apologise to every person and Indigenous family devastated by the forced removal of children. We know them as the Stolen Generations. Delivered more than 10 years after the tabling of the Bringing Them Home report, it was, symbolically at least, the culmination of a milestone event in Australia’s national story.
[...]
"The distressing truth is that, today, Indigenous children are being removed from their families at a rate that is far higher than at the time of the apology."

"[...] compared with non-Indigenous children, Aboriginal children are: 6.6 times more likely to be subject to a notification of abuse or neglect; 9.8 times more likely to be the subject of a finalised child protection investigation; 9.9 times more likely to be the subject of a substantial finding of abuse or neglect; and 9.2 times more likely to enter out-of-home care."

"[...] statistics showed that Indigenous children were six times more likely to be removed for welfare reasons and that, in 1993, while Indigenous children comprised only 2.7% of Australian children, they were 20% of children in care."

"It was noted that Indigenous children were more likely to be removed on the ground of “neglect” rather than “abuse” with substantiated cases of neglect constituting 40% of all cases for Indigenous children, compared with 23% for all children."

"As of 30 June 2015, there were 43,000 Australian children living in out-of-home care as a result of the intervention of state welfare agencies. This represented 8.1 children per 1,000.

"In the same period, Aboriginal and Torres Strait Islander children comprised 15,000 of the 43,000 children removed from their families. This is 35% of all children placed in out-of-home care, yet Indigenous children are only 5.5% of all children aged 0-17. The removal rate for Indigenous children is 52.5 per 1,000.

"Most disturbingly this disparity is rapidly rising. At the time of the apology, the rate of out-of-home care for Indigenous children was 24 per 1,000. It has risen each year since then to 52.5 per 1,000 in 2015."

***

Ir visādas nianses, bet ideja diezgan vienkārša: tā kā Aborigēni ir parasti ļoti nabadzīgi, tad bērnus atņem par "ekonomisko vardarbību" - ka bērnam netiek (nevar tikt) nodrošināts pietiekami labs dzīves līmenis. Tā vietā lai mēģinātu ģimenes kaut kā atbalstīt, vai saliedēt, vai dot naudu, vai ārstēt - bērnu izņem un stāstam gals. Bet stāstam gals tas nekāds nav! Stāsts turpinās pēc 18 gadiem, kad bērns ir pieaudzis, no no audžu-ģimeņu vai bērnu namu(?) sistēmas tiek izspļauts ārā, sabiedrībā, lai "peld" vai slīkst pats.

Es par to visu rakstu un domāju tāpēc, ka uzskatu ka tāda "adopcijas noslēpuma" un tamlīdzīga slepenības sistēma ir ārkārtīgi kļūdaina, ļauna. Cilvēkam ir ļoti svarīgi apzināties savu vietu pasaulē, no kurienes viņš ir nācis, kas viņš ir, kas ir viņa bioloģiskie vecāki, un kā viņš ir dzimis, un tamlīdzīgi. Tas iet dziļāk par kautkādu prastu bioloģiju. Es uzskatu ka arī adoptētam bērnam ir jāzina no kurienes viņš ir nācis, un kas ir vecāki, lai viņš varētu spēt apzināties kas viņš ir. Melot, mēģināt bērnam iestāstīt ka viņš ir kāds cits, kāds, kas viņš nav, ir kļūda.

Te, piemēram, var pievilkt to ideju ka dažreiz izdomā BabyBox aizliegt, jo lūk, tad bērnam nebūšot iespēja uzzināt, kas ir bijuši bioloģiskie vecāki. Lai gan ir skaidrs ka tas tāds blefs. Reāli nepieciešams ir vienkārši nodrošināt veidu kā bērnu atstājušie vecāki var nodot informāciju par sevi, nebaidoties no represijām. Jo ir jāpieņem kā fakts, ka daudziem jaundzimušais ir par grūtu. (Es varētu izteikties arī rupjāk, bet princips ir tāds pats - ne visi bērni ir gribēti vai paceļami. Valstij izlikties, ka ir kaut kā citādi, būtu muļķīgi.)

[Reāls problēmas risinājums (pasaules pār-apdzīvotības apstākļos) pieskaras eigenikas tematam sāpīgi tuvu, un tāpēc par to kaut kā taktiski runāt ir grūti.]
Tags: bērni
0 raksta ir doma