- 2015.09.07, 09:33
- jau vairākas dienas mazā gultā guļ bez pampera. precīzāk, iesākām mācīt - uzsūcošie paladziņi zem palaga (lai matraci nesačurā), un katru vakaru stāstam ka ja sajūt ka gribas čurāt, jāmostas un jāceļas uz podiņa iet.
pagaidām vienu nakti apčurājās, un tā mēs ap 3:00 kad paši uz tualeti ejam, mazo arī pamodinam un uzliekam uz podiņa. varbūt laiks ļaut gulēt - bet katru dienu kautkāda specifika - šodien jāceļas bija 7:00, tāpēc pa nakti nevarēja ļaut vnk pašplūsmā apmīzties, ar jezga ar palaga mainīšanu būtu pārāk ilgi, un no rīta nevarētu piecelties.
bet jāļauj iemācīties arī. vispār tagad laiks kļūst aukstāks, jāguļ ar segu - tad arī risks ka segu piečurās. būtu mēs pirms kādām 3 nedēļām sākuši, būtu praktiskāk.
***
saka "gribu kauk ēst" nevis "kaut ko" ēst. tagad bija masīva saldējuma ēšana - vairāk gan tie sasaldētās "sulas" saldējumi ("kaktuss", "pirkstiņš", "capri" no apelsīnu sulas, utt).
saģērbt ir kļūst arvien vieglāk, jo vairs tik ļoti neprotestē ka obligāti vajag tieši tās biksītes vai kleitu, un nekādu citu (protestē, bet mazāk). saprot, ka iesim uz kautkurieni kur ir interesanti (skoliņa, logopēds, utt), un pati palīdz ģērbties (nevis spīrājas pretī). - 9 rakstair doma
- 7.9.15 21:03 #
-
Kad mūsu meita sāka gulēt bez pampera, mēs likām kārtās necaurlaidīgais palags, palags, necaurlaidīgais palags, palags. Un tā x3, lai naktī, ja sanāk sačurāties, jāņem nost tikai virsējais un nav jāmeklē tīrs.
Kad piedzima brālis un viņa uz brīdī regresēja, nolikām pie gultas mazo podiņu - viņa to pat īsti neizmantoja, bet apziņa, ka vajadzības gadījumā ir, palīdzēja un iztikām bez negadījumiem. - Atbildēt
- 8.9.15 13:14 #
-
jā, laba doma ka var vairākus palagus. cik ilgi sanāca trenēt?
šonakt divus paladziņus sačurāja... - Atbildēt
- 8.9.15 19:46 #
-
Mums vispār baigi viegli viss aizgāja. Viņa jau diezgan ilgi ar sausu pamperi gulēja; kad noņēmām, bija gandrīz 2 gadi, tad viss bija Ok. Bet uz lielākiem notikumiem (brāļa piedzimšana, bērnudārza uzsākšana/ audzinātājas nomaiņa) ~nedēļa ir tāda iffy, kad noder kārtainie palagi. Pēdējā krīze bija pirms ~pusgada (uz kādu nedēļu), kad mainījās audzinātāja. Tad nolikām to podiņu pie gultas un kā ar roku noņemts, lai arī reāli izmanto reti. Laikam nostrādāja apziņa, ka ir, ja būs vajadzīgs.
- Atbildēt
- 8.9.15 22:47 #
-
Varbūt pa dienu vajag vairāk pabikstīt, lai iet čurāt.
Un ko viņa pati saka? 4 gadi jau ir diezgan saprātīgs cilvēks. Vienā no n-tajām bērnkopības grāmatām lasīju, ka nevajag nosodīt vai bārties, bet ļoti lietišķi paskaidrot, ka čurai ir vieta podā, nevis gultā. Nu, un droši vien ne jau nakts vidū, bet kādā brīdī vienkārši mēģināt aprunāties. Visi sīkie jau baigi dažādie, bet mūsu meitai izrunāšanās ir baigi svarīga. - Atbildēt