honeybee

Džīzas, es jau gaidīju, kad pēc visiem "kā pareizi bērnu audzināt, es jums visiem parādīšu un pastāstīšu" ierakstiem sekos kas tāds :]

Bet nu ņifiga nevar salauzt, un, pat ja izdosies, viss, ko tu salauzīsi tagad, no 10-14 gadu vecuma dursies pretī trīskārt, just sayin'. [Kas gan neimplicē, ka 10-14 gadi ir viegli arī ar nesalauztu bērnu, vienkārši ar nesalauztu bērnu tā pāreja ir drusku maigāka, un vecāka loma nemainās tik radikāli]

Kaprīzes un bļaušanas/vārtīšanās manā pieredzē vismaz 50% gadījumu sākotnēji ir bijis pilnīgi leģitīms lūgums, ko vecāki ir ignorējuši "because we can", 30% gadījumos ir noguruma un garlaicības izpausme, un 20% gadījumu ir bērna nespēja tikt galā ar savām emocijām (a.k.a. "kliedziens pēc mīlestības un uzmanības").

Un, btw, skatīties uz citu vecāku bērniem un kautko ņurkstēt par slikto audzināšanu ir diezgan neproduktīvi un no tā ļoti reti nāk kāds labums jebkurai iesaistītajai pusei. [bet vilinoši gan - kā redzi, es pati nenoturējos un iedirsu tavā cibiņā, sorrī]

watt

nu, ar tiem konkrētajiem bērniņa mīlētājem viss ir vēl pelēkāks, piemēram viņi nevakcinē bērnu jo neuzticās vakcīnām. (nu, dzīvsudrabs vakcīnās arī ir vnk tāds WTF ĀRSTI).

tad ko īsti tu saki, ja kaprīzes un bļaušanu/histērijas atbild ar samīļošanu, afirmācijām utt, tad par ko tas izvērtīsies? virspusē ir vnk tas ka vecāki bērna histēriju/kaprīzes apbalvo. vai bērns ir tik tīrs ka nemaz nemaz negribēs manipulēt? tikai lūdz uzmanību/mīlestību?

sleep_talking

Ir iespējams neļauties manipulēt nelaužot. Samīļošanas dabūšana gan nav manipulācijas pastiprinājums nekad, samīļošanai vienkārši ir jābūt tik pieejamai, lai nekas nebūtu jādara, lai to dabūtu.

Ir vērts atcerēties, ka when all is said and done, tu neaudzini _bērnu_, tu audzini _cilvēku_.

honeybee

Nu tad, kad kašķis jau ir klāt, tikpat labi var arī samīļot. Es parasti to daru, izstāstot bērnam, kas ir noticis un kā bērns tagad jūtas ("mamma tev neiedeva saldējumu, un tagad tu esi dusmīga, es saprotu, tas ir briesmīgi").

Bet principā kašķus lielākoties var novērst, izvairoties no situācijām, kas izraisa kašķi. T.i., pēc kašķa izanalizēt, kas to ir radījis, un nākamreiz līdzīgā situācijā uzreiz uzklausīt bērnu. Piemēram, bērns grib PATS ēst putru - tātad putru iedod tieši tad, kad tā ir pietiekami atdzisusi, un uzreiz iedod rokā karoti, nevis karoti iedod pēc tam, kad jau ir sācies kreņķis un viss lidot pa gaisu. Vai, ja ir "veikalā tēlo prezervatīvu reklāmu" motīvs, tuvāko nedēļu vienkārši neņemt bērnu uz veikalu un pēc tam, kad ņem, uzreiz sarunāt, ko bērns var pats nopirkt un ielikt grozā (vai pat pats uzlikt uz letes kā savu pirkumu) un to visu laiku uzsvērt/saslavēt bērnu par to, ka bērns jau tik liels un pats iepērkas, lai tas šokolādes stends paliek otrajā plānā.

Bet par vakcīnām nav komentāru, argh.

watt

neesmu drošs ko šāda pieeja "tātad putru iedod tieši tad, kad tā ir pietiekami atdzisusi, un uzreiz iedod rokā karoti, nevis karoti iedod pēc tam, kad jau ir sācies [...]" var ieaudzināt. jā, es arī tā daru, visu perfekti, visu pa diedziņu, dancojot uz meltdown malas, jo tikko sīkākais nieciņš nav tā kā vajag, ies vaļā kreņķis.

un cik ilgi tā?

honeybee

Līdz brīdim, kad bērns saprot "pagaidi, tūlīt pievērsīšos tev" un "pacieties, lūdzu, pēc 5 minūtēm būs" un "vispirms x, pēc tam y" + pats spēj pateikt, kā jūtas un kāpēc. Pēc atmiņas vajadzētu būt kaut kur ap 3 gadu vecumam.

Bet nu man šķiet, ka tas nav nekas ekstrēms. Man ir apmēram 3-5 punkti, kurus aiztiekot, dabū uzbļāvienu un burkšķēšanu (ja aiztiek mani pirms rīta kafijas, ja atnāk pie manis ar risināmām problēmām mirklī, kad es risinu citu problēmu, ja raksta man e-pastus ar retoriskiem jautājumiem), nu un attiecīgi bērnam arī ir šie punkti - nav jau skandāls par VISU, skandāls ir par konkrētām lietām. Ja ģimenē cilvēki respektē viens otra zamaškas, tad pārējā laikā nekādiem skandāliem nevajadzētu būt.