- par universālā likuma ideoloģisko strupceļu
- 2012.07.05, 14:17
- Šobrīd valda priekštats par to ka likumam ir jābūt absolūtam, universālam un maksimālam, es pieņemu ka tam ir kāds sakars ar Kanta imperatīviem, bet visā visumā, universalitāte un absolūtisms ved strupceļā.
Apskatīsim 2 piemērus
1) Alkohola lietošanas aizliegums publiskā vietā, speciālais gadījums ar alko sabiedriskajā transportā
2) Ubagošanas aizliegums Rīgā
Ar alkohola lietošanu ir tā, ka vajadzētu atļaut nedaudz iedzert, bet neļaut kapitāli dzert un piedzerties. Problēma, protams, ir ka sabiedrība nav nobriedusi pieņemt ka tas faktiski būtu alkoholiķu un bomžu diskriminācija, bet ar mērķi turīgākai (normālai) sabiedrības daļai ļaut mēreni iedzert.
Ja lietot alkoholu ir aizliegts, tad visi vienlīdzīgi - nedrīkst neko. Ja ir atļauts, arī ir visi vienlīdzīgi - gan klerks kas uzvalciņā braucot uz māju vilcienā iedzer kādu malciņu alus, gan samīzies, smirdīgs bomzis kas turpat ko kakliņa trekterē kautkādu krutku. Bet ja atļauts būtu iedzert (bet ne piedzerties), policists malkojošam darba rūķim pasmaidītu, bet piedzērušos bomzi ņemto aiz rociņām, un vestu uz iecirkni formēt protokolu. Kas sanāk - diskriminācija.
***
Ja ubagot ir atļauts bez nosacījumiem, tad ubago visādi pa gabalu smirdoši utaini subjekti no kuriem blusas lec, visādi nepatīkami tipāži uzstājīgi pieprasa naudiņas, izmanto bērnus utt. Bet ja aizliegts, tad neubago neviens (no acīm prom, no sirds ārā).
Ja sabiedrība būtu gatava likuma relatīvismam, varētu atļaut ubagot ja cilvēks ir tīrs, ar higiēnu viss kārtībā, ja nekādi neuzmācas, vai spēlē mūziku, un vispār, rada pārsvarā pozitīvu iespaidu. Tas ir, ubago ar zināmu pašcieņu, piemēram formāli tirgojot kādu avīzi vai kautkā muzicējot. Kas sanāk - diskriminācija pret cilvēkiem kas pat to vairs nespēj. Policists ielas muzikantam uzsmaidītu, bet kādu kas nav nomazgājies un nedaudz ož, ņemtu pie rokas un vestu formēt protokolu. - 6 rakstair doma
- 5.7.12 15:16 #
-
Da nu, tā nekādi nav kastu sistēma, kasta ir kaut kas konstants, nemaināms un neietekmējams. Šī būtu parasta kārtības noteikumu precizēšana, līdzīgi kā naktī pagalmā drīkst dungot, bet aurošana vairs nav pieņemama.
Problēmas, ko aprakstījis Vats, ir gana tabuizētas, politizētas un visādā ziņā sensitīvas, lai tās varētu tik viegli iedalīt kā, piemēram labu un sliktu aurošanu. Lai novilktu robežu ubagošanai, tas nozīmētu visupirms publisku atzīšanu, ka mums ubagošana ir, un tā ir pieļaujama, un tagad diskusija ir par to, ~cik daudz~ pieļaujama. Tas ir daudz, daudz grūtāk, nekā ierakstīt likumā formālu "ubagot nedrīkst" un ļauties, lai šis nereālistiskais aizliegums tiktu traktēts pēc saviem ieskatiem. - Atbildēt
