principā, tā "uztveres novirze", kas mums par skaistiem cilvēkiem liek domāt kā par gudriem, draudzīgiem, veiksmīgiem, ir tas pats, kas uz guļošu bērniņu skatoties, liek domāt "kāds mazs eņģelītis".
Šeit mirkļa sakaistumu palīdz izjust kontrasts. Kad es pēc padsmit stundu nepārtrauktas rukāšanas esmu abus savus bērnus dabūjusi slīpi, tad manu sirdi pārpilda laimība :D