- 2011.02.14, 19:49
- Es izlasīju http://skarbi.eu/ materiālu, un tur ir milzīga putra.
Raksturīgi ir tas, ka piesedzoties ar saukļiem par to kā nu tik jāsaudzē nabadzīgākie, tiek bīdīti pamatojumi, kāpēc īstenībā bagātajiem nevajadzētu maksāt vairāk. (Nu, gluži vai Jūrmalas stāsta par nekustamo nodokli atkārtojums. Vaimanājam par cilvēciņiem kas nevarēs samaksāt mēneša maksājumam pieaugot par Ls 2 (no Ls 8 līdz Ls 10), un ar to pašu elpas vilcienu gaužamies par likteni tiem cilvēkiem, kas atļaujas dedzināt 500 kWh mēnesī (t.i., 6000 kWh gadā).
Vispirms jāatkārto pāris neapstrīdamas ekonomiskās aksiomas: "Lai kāds varētu maksāt mazāk, kādam citam nāksies maksāt vairāk". "Lai kautko nopirktu, vispirms ir kautkas jāpārdod".
Tad, jēdziens, kuru šobrīd grūti izprast, bet būs jāpieņem: "Saražotajai enerģijas vienībai nav patriotisma vai sirdsapziņas, enerģijas vienība maksā tik, cik tā maksā tirgū." Šo gan ir grūti izprast, jo pierasts pie situācijas, kad dažādās valstīs benzīnas cenas ir dažādas (Amerikā vispār benzīns lētāks par ūdeni), elektrības cenas dažādas, gāzes cenas dažādas... Bet jāsāk par to domāt. Enerģijas vienības cena nekļūst lētāka tikai tāpēc, ka tā ir uzražota Latvijā, vai dārgāka, dēļ tā, ka ir Vācijā.
Apcirtīsim strawman muldēšanu, un vienosimies, ka 100kwh tarifa paaugstināšanas slieksnis ir noteikts nepareizi, un noteiksim to par 250 kWh mēnesī (3000 kWh gadā). Kādi 60-70% no skarbi.eu indes pazūd uzreiz.
***
"Atrunām par Latvijas zemajiem tarifiem, salīdzinot ar citām valstīm (http://ej.uz/51rr, 7. un 8.slaids) nav jēgas, ja tie netiek skatīti kopā ar vidējiem (vai iedzīvotāju vairākuma) ienākumiem šajās pašās valstīs."
Nē, atrunām, ka ir kautkāds pamatojums, kāpēc tarifiem Latvijā ir jābūt zemiem, nav nekādas jēgas.
OK, grūti vispār pateikt no kurienes Latvenergo prezentācijā par tarifiem/cenām Eiropā ("Iedzīvotāju tarifi (patēriņa grupā līdz 1000 kWh gadā") ir sakrālais 1000 kWh gadā, bet parastajā eurostat energy lapā statistiskās cenas pēc noklusējuma ir "(Consumption Band Dc with annual consumption between 2500 and 5000 kWh)", vienīgi tur diemžēl "Net prices" bez nodokļiem. Es vēl nobrīnījos, pamata net price Vācijā ir tikai 0.13 eur? Bet iedomāties sameklēt tabulu priekš ultra-nabagiem kas spēj mēnesī izdzīvot ar 83 kWh ir vēl jāpacenšas...)
OK, tātad.
CONSOM: Band DC : 2 500 kWh < Consumption < 5 000 kWh
UNIT: Kilowatt/hour
TAX: All taxes included
Elektrības cena Latvijā - 0.1049 €/kWh,
Vācijā 0.2375 €/kWh,
Austrijā (citāda nodokļu politika) - 0.1956 €/kWh,
Francijā (atomenerģijas lielvalsts) - 0.1256 €/kWh.
(Ja paņem "Band DA : Consumption < 1 000 kWh ", "[x] I_TAX All taxes included", redz šādus skaitļus:
PRODUCT: Electrical Energy
CONSOM: Band DA : Consumption < 1 000 kWh
UNIT: Kilowatt/hour, €/kWh
TAX: All taxes included
Germany - 0.3664
Estonia - 0.0995
France - 0.1426
Latvia - 0.1050
Lithuania - 0.1212
Austria - 0.2657
Bet jūs pasakiet, ar ko lai būtu pamatoti zemāki tarifi Latvijā? Tam nav ekonomiskā pamatojuma, elektrību Vācijā saražot visdrīzāk ir pat lētāk nekā Latvijā, vienkārši tā tiek skarbi aplikta ar nodokļiem - kas daudz kurina, daudz maksā. Tas ir patēriņa nodoklis.
Un rezultātā Vācijā ļoti, ļoti taupa elektrību. Te nekad neiedomāsies ledusskapi nolikt blakus pie plīts vai blakus radiatoriem! (Jo siltāks kakts, jo vairāk jāstrādā ledusskapim, bez tam ledusskapis pats silda telpu).
Atzīmēsim arī to bēdīgo faktu, ka benzīna cena bruto Latvijā ir teju zemākā Eiropā, bet Neto (pamatcena bez nodokļiem) - bezmaz augstākā Eiropā (tas ir, Latvijā benzīns netiek aplikts ar nekādiem vērā ņemamiem nodokļiem). Bet tā ir lieliska iespēja patēriņa nodoklim! Kam ir nauda un kas grib daudz braukāt, lai maksā. Bet rezultātā Vācijā ir attīstīts publiskais transports.
Tas ir absurds, ka Latvijā trijatā (vai divatā) ar privāto automašīnu izbraukāt ir lētāk, nekā nopirkt autobusa biļetes.
***
"„Tikai Latvijā, pamatojoties uz tīkla apkalpošanu, var pieaugt tarifi intensīvajiem lietotājiem. Manuprāt, manas līnijas apkalpošana, patērējot 1000 kwh mēnesī, ir tikpat cik tantukam 100kwh. Tad kāpēc es maksāju 10 reizes vairāk par apkalpošanu? [...]. Tādējādi tas būtu taisnīgi pret lielajiem lietotājiem.”"
Ne par kādu "taisnīgumu pret bagātajiem" nevar būt ne runas. Ir jārunā par taisnīgumu pret nabagajiem, un taisnīgi ir tas, ka bagātnieks (visdrīzāk - privātmājas īpašnieks, visur apsildāmās grīdas, utml izšķērdība), kas grib 1000 kWh mēnesī dedzināt, maksā ragā. Un tad nebūs jāvaid invalīdam, par to ka nevar atļauties uzlādēt savu elektrisko ratiņkrēslu.
"„Manai mātei, kas dzīvo lauku mājā viena pati, kurina ar malku, ar boileri uzsilda ūdeni, lai nomazgātos, ar sūkni no akas atsūknē ūdeni, lai nebūtu jānes ar spaiņiem un 2 reiz dienā izslauc govi, vidēji elektrības patēriņš ir no 150 - 200kWh”"
Kas tās par pasakām? Varbūt uzstādi normālu sūkni, un normālu ūdens mucu. Ko dzīvo viena? Ejiet pirtī ar kaimiņiem! Ja tu nevari pārdot pienu, tā lai atmaksātos tā slaukšanai patērētā elektroenerģija, tu kautko dari nepareizi.
"veciem cilvēkiem, dziļā trūkumā nonākušajiem, [...] viņu vienīgais prieks ir televizors, kas arīdzan sastāda būtisku elektrības patēriņa daļu." - ejiet skatīties TV kopā, nav ko katram atsevišķi pie savas kastes tupēt un vienpatīgi dedzināt elektrību. Nu tipiska viensētas latviešu domāšana.
"Vietās, kur nav pieejami centralizēti pakalpojumi, kā apkure, ūdensapgāde, kanalizācija, gāze, āra apgaismojums u.tml., to neesamība tiek kompensēta ar individuāliem risinājumiem, kas nospiedošā vairumā gadījumu saistīti ar elektroenerģijas patēriņu līdz pat 500 un vairāk kWh mēnesī. Atteikšanās no uzstādītajām iekārtām nozīmētu" - gribi dzīvot pie dabas, privātmājā nomaļā ciematiņā? Maksā ragā, buržuj. Nav naudas? Tad nav ko lekt augstāk par savu dirsu.
"„Rudenī daudzu parādnieku dēļ apkure tiek pieslēgta jau tad, kad aiz loga ir vairāki mīnusi, tādēļ jāsildās ar sildītājiem”" - māju vajag siltināt, saģērbties siltāk, un sarūmēties vienā mazākā istabā! - 18 rakstair doma
- 15.2.11 20:09 #
-
Šķiet, Latvenergo peļņa nebūt nav no elektrības tirgošanas iedzīvotājiem. Tā ir pat mīnusos. Peļņa ir no atsevišķos brīžos liekās elektrības pārdošanas brīvajā tirgū. Tāpēc pirmais arguments atkrīt.
Par otro (algām) var piekrist.
Un dalīt patēriņu uz cilvēkiem nav īsta pamata. Piemēram, man pusi no patēriņa veido ledusskapis. Ja man būtu dzīvesbiedrs, vai ledusskapis no tā sāktu tērēt 2x vairāk? Tāpat visādas dežūrelektrības, rūteri utml nemainītos. - Atbildēt
- 16.2.11 10:06 #
-
Es vienkārši par to, ka biznesam jābūt sociāli atbildīgam. Latvenergo vienīgais īpašnieks ir valsts...
Protams, ka ledusskapis tērētu vairāk, jo biežāk tiktu lietots. Tāpat ar datoru, tāpat ar elektrisko tējkannu, gludekli, fēnu, apgaismojumu utt. Bet doma tāda, ka dalot tos resursus, kuri ir koplietojami (ledusskapis, rūteris, apgaismojums) jūs faktiski ekonomētu, bet Latvenergo tik un tā jums piemērotu dārgo tarifu, kas, manuprāt, ir netaisnīgi.
Iedomājies daudzbērnu ģimeni, kur pelna tikai viens no vecākiem, kuri dzīvo mājā bez gāzesvada, - vien lai uztaisītu ēst, viņiem aizies tie 100kwh mēnesī - pat ekonomējot un taupot resursus, viņi būs spiesti maksāt dārgo tarifu, tādu pašu kā čalim, kurš dzīvo viens, nekad neslēdz ārā datoru un pa naktīm dzīvo augšā un skatās savu plazmas tv. - Atbildēt