- 2010.11.08, 12:04
- "Patlaban otrajam pensiju līmenim tiek novirzīti 2% no sociālajām iemaksām, un, samazinot šo apjomu līdz 1%, nākamā gada valsts budžeta ietaupījums varētu būt vairāk nekā 60 miljoni latu.
Iepriekš tika vērtēta šīs iemaksas pilnīga atcelšana uz diviem gadiem, tomēr iecere atlikta, un virzīts tiks sava veida kompromiss par 1% iemaksas apjoma saglabāšanu."
Vispār, fantastiski lietota terminoloģija: tas, ka nākotnes pensijām (tie kas pensionēsies pēc 30 gadiem) tiek spēcīgi nogriezts, tiek vispirms pasniegts kā "budžeta ietaupījums" - lai gan ne ar budžetu, ne ar "ietaupījumu" tam nav nekāda sakara, pirmkārt jau sociālajām iemaksām (tagad to modīgi vairs pat nesauc par "nodokli") nedrīkstētu valstij būt absolūti ne mazākās iespējas uzlikt savas ķepas, kur nu vēl uzskatīt par "budžeta" daļu.
Otrkārt, vajadzētu sarēķināt, tad par cik īsti samazinās nākotnes pensijas mums (strādājošiem), lai tās "netiktu samazinātas" pensionāriem šodien.
Šogad, pēc plāna, iemaksai otrajā līmenī bija jau jābūt 10%, nevis 1% vai pat "atceltai". Kas aprēķinās, cik daudz kapitāla ir zaudēts nākotnes pensijām? - 19 rakstair doma
- 8.11.10 12:34 #
-
imho visvērtīgākais budžeta ietaupījums būtu to otro līmeni novirzīt VK nevis privātbankām un uz tā rēķina izdot valdības obligācijas
vismaz negatīva pieauguma otrā pensiju līmeņa iemaksām nebūtu ;) - Atbildēt
- 8.11.10 12:38 #
-
nē, pensiju naudai lai valsts budžets pat TUVUMĀ lai neskatās. paskat cik naski to pensiju naudas miljardu Parex bankā noskaloja.
- Atbildēt
- 8.11.10 12:41 #
-
man nav pareksā, bet tik un tā pieaugums negatīvs
manām iemaksām - wtf? negatīvs?
tajā pašā laikā valsts obligācijas nekad nav nesušas negatīvu ienākumu - nu cm on! - Atbildēt
- 8.11.10 12:55 #
-
obligācijas arī derētu atcelt. valsts ar tām finansē visādus projektus kurus nevar īstenībā atļauties. manuprāt, lai vispirms uzkrāj naudu (bezdeficīta budžets, piemēram), un pēc tam ar uzkrāto lai realizē projektus. nevis maksā procentus visādiem obligāciju pircējiem. protams, es nezinu kā tas īstenībā strādā (visa tā augstā finanšu akrobātika), bet pamatideja tāda.
kā tu domā, no kurienes īsti valstij "naudiņas" atmaksāt obligāciju kuponus (procentus)? no inflācijas. valsts sadrukā naudiņu, rada inflāciju, un apmaksā savas "obligācijas". - Atbildēt
- 8.11.10 13:27 #
-
kaut kā vienkāršoti tu uz to skaties. Kas tad Latvijai atļaus naudiņu drukāt. mēs varam tikai aizņemties.
- Atbildēt
- 8.11.10 15:16 #
-
btw ar "valsts" nebija domāts tieši Latvija, bet abstrakti.
redz, par tēmu - lai atmaksātu eiro obligācijas nāksies audzēt eiro inflāciju:
"September marked Ireland’s point of no return in the banking crisis. During that month, €55 billion of bank bonds (held mainly by UK, German, and French banks) matured and were repaid, mostly by borrowing from the European Central Bank."
http://www.irishtimes.com/newspaper/opinion/2010/1108/1224282865400.html - Atbildēt