- 2010.10.28, 11:05
- "Latvijā šobrīd ieslodzījuma vietās sodu par dzimumnoziegumiem izcieš 508 personas, kas seksuāli izmantojušas gan mazus bērnus, gan [...]
"Desmit no šiem varmācīgo noziegumu veicējiem esot notiesāti ar mūsu valstī augstāko soda mēru – mūža ieslodzījumu. Kopumā Latvijā par dažāda veida noziedzīgiem nodarījumiem mūža ieslodzījumu šobrīd izciešot 56 personas."
Kopumā, tam faktam ka nāvessods ir atcelts, būtu jābūt signālam valsts policijai un tamlīdzīgiem dienestiem, ka ir nepieciešams ar iedzīvotājiem visādi profilaktiski intensīvi strādāt, lai dzimumnoziegumus novērstu pirms tie notiek.
Tas ir, ieaudzināt iedzīvotājiem izpratni, ka ja cilvēku velk uz vardarbību un pedofīliju, tad viņam jāzvana uz palīdzības līniju, jāstrādā ar psihologiem, jāārstējas.
Ja valstī ir nāvessods, tad policija var uz to norādīt, ka izvarotājiem būtu jābaidās no nāves, un tāpēc viņi neizdarīs noziegumus. Nu, tāds Teksasas policejiskuma stiliņš.
Savukārt ja nāvessods nav, ir jābūt pilnīgi citai, sociālai pieejai - lai cilvēku neizdarīt noziegumu motivētu nevis bailes no soda (bailes no cietuma ir diezgan abstraktas un neefektīvas, salīdzinot ar bailēm no nāves), bet gan vēlme iekļauties sabiedrībā un būt normālam.
Tas ir, fakts ka nāvessods ir atcelts, slikti saskan at Latvijas vispārējo kursu uz labējo (individuālisma) sabiedrības uztveri, ka cilvēks tiek atstāts "savā vaļā" tik tālu, ka izdomā divgadīgu izvarot. - 66 rakstair doma
- 28.10.10 17:34 #
-
"Savukārt ja nāvessods nav, ir jābūt pilnīgi citai, sociālai pieejai - lai cilvēku neizdarīt noziegumu motivētu nevis bailes no soda (bailes no cietuma ir diezgan abstraktas un neefektīvas, salīdzinot ar bailēm no nāves), bet gan vēlme iekļauties sabiedrībā un būt normālam."
Iekļauties sabiedrībā ir spējīgs jebkurš, ja pietiekami labi ir apguvis spēju "būt normālam". T.i., šīs diskusijas kontekstā - varmākas ar šo iekļaušanos sabiedrībā kā normālam indivīdam saprot atbilstību noteiktiem standartiem un sabiedrības normām. Respektīvi, sabiedrība funkcionē kā personības noteicējs un ierobežotājs publiskajā sfērā. Kamēr personības tumšie aspekti nav atklāti publiski, viss funkcionē lieliski, kad tas notiek, mēs runājam par personības degradāciju, necilvēcību - indivīds zaudē "normālo" identitāti un iegūst jaunu, deviantu.
Ar to es mēģinu teikt, ka ir diezgan sarežģīti iedomāties, kā iedvesmot potenciālu pedofīlu (pirms nozieguma izdarīšanas) preventīvi meklēt speciālistu palīdzību, jo, kamēr "skatuve ir izgaismota un teātris rit pilnā sparā", kurš gribēs patvaļīgi likt sevi stigmatizēto un a priori praktiski devianto kategorijā. - Atbildēt