- 28.10.10 17:34
-
"Savukārt ja nāvessods nav, ir jābūt pilnīgi citai, sociālai pieejai - lai cilvēku neizdarīt noziegumu motivētu nevis bailes no soda (bailes no cietuma ir diezgan abstraktas un neefektīvas, salīdzinot ar bailēm no nāves), bet gan vēlme iekļauties sabiedrībā un būt normālam."
Iekļauties sabiedrībā ir spējīgs jebkurš, ja pietiekami labi ir apguvis spēju "būt normālam". T.i., šīs diskusijas kontekstā - varmākas ar šo iekļaušanos sabiedrībā kā normālam indivīdam saprot atbilstību noteiktiem standartiem un sabiedrības normām. Respektīvi, sabiedrība funkcionē kā personības noteicējs un ierobežotājs publiskajā sfērā. Kamēr personības tumšie aspekti nav atklāti publiski, viss funkcionē lieliski, kad tas notiek, mēs runājam par personības degradāciju, necilvēcību - indivīds zaudē "normālo" identitāti un iegūst jaunu, deviantu.
Ar to es mēģinu teikt, ka ir diezgan sarežģīti iedomāties, kā iedvesmot potenciālu pedofīlu (pirms nozieguma izdarīšanas) preventīvi meklēt speciālistu palīdzību, jo, kamēr "skatuve ir izgaismota un teātris rit pilnā sparā", kurš gribēs patvaļīgi likt sevi stigmatizēto un a priori praktiski devianto kategorijā.