- 2009.11.20, 09:50
- Ļoti kruts raksts. Kam labi dzīvot Latvijā?
(Citāti priekš arhīva, bet jālasa viss raksts, tur katra rindkopa ir pārdomāta un vērtīga.)
"Mums tiešām nereti piemīt īpašība pārvērtēt Latvijā notiekošā svarīgumu pasaules mērogā. Arī pašam tā ir gadījies, izrādot Latvijas skaistākās vietas partneriem no Zviedrijas. Ciemiņi mani palaboja, ka Ēdoles, Dundagas un citas līdzīgas vēsturiskās celtnes zviedriski pareizi sauc nevis «slott» (pils), bet gan «herrgard» (muiža, kunga sēta). Zviedri šo mazo misēkli norakstīja uz manām svešvalodas zināšanām, bet man nācās iekost lūpā un domās tomēr piekrist, ka īstās pilis ir Francijā, Austrijā, modernās pilis būvē Emirātos un Brunejā, bet mūsējās tiešām ir vien muižu ēkas."
"Vēlreiz atgādināšu, ka dzīves izmaksas Latvijā un Francijā īpaši neatšķiras.
"Mani apkārtējie lielākoties ir cilvēki aktīvajā vecumā — strādā, mācās, audzina bērnus, cenšas paši noturēties virs ūdens un palīdzēt vecākiem pensionāriem. Parunājot, izrādījās, ka visi jūtamies kā vilki sarkanu karodziņu ielenkumā. Pat, neskaitot jaunos nodokļus, dramatiski pieaugušas dažādas papildizmaksas — izglītībai, medicīnai, mājokļa uzturēšanai. Arvien biežāk nonākam pie domas, ka iespēja dzīvot Latvijā ir tik dārga (acīmredzot — superekskluzīva!), ka mēs to nevaram atļauties, tāpat kā personīgo lidmašīnu. Luksusa vietā būs vien jāmeklē kāds ekonomiskāks variants!"
"Negausīgās alkatības dēļ pat budžeta papildināšanai domātu nodevu ieviešana nereti strādā «aizliedzoši». Piemēram, Dzirnavu ielas posmā starp Valdemāra un Pulkveža Brieža ielu pirms dažiem mēnešiem tika ieviesta maksa par automašīnu stāvēšanu pēc B kategorijas — katra nākamā stunda Ls 1,60. Kā jums liekas, vai fiskālais mērķis tiek sasniegts?! Nē! Darbdienas vidū Dzirnavu ielas malas ir tukšas kā pēc epidēmijas. Līdz šim tur savas mašīnas novietoja tuvumā strādājošie cilvēki. Pāri par 10 latiem dienā ir stipri par daudz prasīts, tāpēc pilsēta nedabū gandrīz neko, savukārt cilvēkiem pilnīgi bezjēdzīgi radīts diskomforts un vēl viens iemesls «mīlēt šo valsti»."
"Rezultātā aktīvie un uzņēmīgie cilvēki, kuri kaut ko var un kuriem kaut kas dzīvē rūp, vīlušies pamet šo valsti. Mērķtiecīgi tiek selekcionēts tips, kuram ir minimālas vēlmes — oficiāli nestrādā un nodokļus nemaksā (kāda jēga!), ar uzņēmējdarbību nenodarbojas (skatīt iepriekš), viņam nepieder auto (vieni vienīgi izdevumi) un nekustamais īpašums (lai kādam neienāktu prātā kārtējo reizi paaugstināt nodokļus, noštrāfēt par sēru lentēm pušķota karoga neizkāršanu sešreiz gadā vai uzlikt ieplānoto kosmisko sodu par dzīvošanu vēl nenodotā privātmājā). Veikalā alkoholu un cigaretes nepērk, tāpēc akcīzes celšanās viņu neskar. Bērnus arī vēlams nedzemdēt, lai neskartu pieaugošie skolas izdevumi, un vispār, jābūt taču nedaudz humāniem — bērns nav neko nodarījis, lai viņam liktu nākt pasaulē šādos apstākļos.
"Ja arī iepriekš teiktajā ir kāds pārspīlējums, tad pavisam minimāls. Zinu pat vairākas pašvaldības, kurās pēc šiem principiem «strādā» mērs un valdošā koalīcija. Un tiek ievēlēti jau trešo sasaukumu pēc kārtas. Iepirkumus praktiski neveic, ielas neremontē, Eiropas fondus neapgūst — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pie viņiem nav ko meklēt, un opozīcija arī nevar pārmest kļūdas. Kas guļ, tas negrēko! Miers un kārtība. Kā kapos…" - 12 rakstair doma
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst
