- 2009.05.29, 11:36
- Pie jautājuma ar "nauda seko skolēnam" un skolotāju algām. Ja ir zināms, ka par katru skolēnu valsts maksā (aptuveni) Ls 1000 gadā. Ja ir zināms, ka uz katru skolotāju iznāk tikai (aptuveni, vidēji) 6 skolēni! Tad gada alga skolotājam nevar būt lielāka par Ls 6000 - sanāk Ls Ls 500 mēnesī.
Ja grib skolotājam algu dubultot, atliek tikai celt produktivitāti (darba ražīgumu), un samazināt attiecību līdz 12 skolēni uz vienu skolotāju = un alga būs Ls 12'000 gadā. (Pusei no skolotājiem sakam ardievas.)
Latvijā skolotājiem ir garš apmaksāts atvaļinājums: 4 mēneši gadā. Eiropā vidēji ir tikai 10-12 nedēļas... - 36 rakstair doma
- 29.5.09 11:39 #
-
skolēniem 3 mēneši, bet skolotājiem 3 mēneši nesanāk.
strādā līdz izlaidumiem (jāņiem), un pusaugustā atpakaļ. - Atbildēt
- 29.5.09 11:49 #
-
administratīvās lietas + programmu gatavošana. vajag taču sagatavot ko nākamajā periodā mācīt
- Atbildēt
- 29.5.09 12:23 #
-
vienu gadu varbūt arī vajag sagatavot, bet piemēram matemātikā pēc tam visus 50 gadus vari mācīt vienu un to pašu. sagatavošanās = 10 minūtes.
- Atbildēt
- 29.5.09 12:29 #
-
а вот и нет! tas attiecas tikai uz skolotājiem-mēbelēm, kuri vienu ir iekaluši un turpina to arī atkārtot kā papagaiļi. jebkurā mācību priekšmetā tāpat kā jebkurā zinātnes nozarē notiek attīstība un skolotājam ir jābūt labi izglītotam attiecīgajā sfērā arī par jaunāko. nav nekā tizlāka par skolotāju, kuram sīcis kaut ko pajautā, jo redzējis discovery kanālā,bet skolotājam nav ne mazākās poņas, kas tas ir.
protam, pluss tam vēl ir mūsu mūžīgā eksperimentālā mācību programma - katru gadu kaut kādas fakinas izmaiņas, kas lielākoties tikai pasliktināja izglītības kvalitāti (es gan mācījos un šāds viedoklis veidojās pirms 2000 gada, varbūt tagad ir savādāk) - Atbildēt
- 29.5.09 12:38 #
-
nu un ko tādu discovery par matemātiku jaunu atklāj? īsti nesaprotu vai tu par vai pret... man jau poh ka visādas "eksperimentālās" programmas izdomā, olimpiāžu uzdevumi visi uz vienu šniti gadu pēc gada.
- Atbildēt
- 29.5.09 12:43 #
-
es ne tikai par matemātiku domāju, skolā ne tikai to māca. bet arī matemātikā ir kur piestrādāt pie vielas pasniegšanas. vienu un to pašu 2*2 un pitagora teorēmu var pasniegt skolēniem ļoti dažādi, skolotājam vienmēr ir jāmeklē labāks veids, kā pasniegt skolēnam informāciju tā, lai skolēns to arī saprastu un atcerētos.
a tas, ka olimpiāžu uzdevumi uz vienu šniti - sastādītājiem trūkst izdomas - Atbildēt
- 29.5.09 12:49 #
-
nē, jo vienkārši būt nevar nekas jauns - matemātika ir matemātika savos pamatos, un uzdevumus bērniem māca vienus un tos pašus.
nākamais piemērs - latviešu valodas pareizrakstība. domā ka jauni likumi tiek atklāti? mūzika. tiek izgudrotas jaunas notis? fizkultūra - jauni normatīvi? - Atbildēt
- 29.5.09 12:56 #
-
fizika - attīstās
vēsture - mainās
literatūra - papildinās
ķīmija - drusciņ arī mainās
...
vispār jau nav nekā absolūta, viss piedzīvo izmaiņas, vairāk vai mazāk. kas ir svarīgāk - savilkt kopā sauso teoriju ar praktisko ikdienas pielietojumu.
bet attiecībā uz skolotājiem svarīgāk ir katram skolotājam strādāt pie pasniegšanas. tā jā tagad šķiet, ka viss, kas bija skolā, bija tik vienkāršī un pašsaprotami. bet tajā brīdī, kad skolotājam ir jāmāca bērnam kaut kas jauns, kaut kāds koncepts, ko ir jāizprot, lai pielietotu, ir ļoti svarīgi, lai skolotājs ne vien pats labi saprot to, bet arī saprot skolēnu spēju uztvert un izmanto to, lai pēc iespējas labāk nodotu zināšanas. un tas ir jāmācās. pašam skolotājam. daļēji jau mācīšanas procesā, bet ir jāstrādā arī pie pašas programmas sagatavošanas.
disklaimers: neko nesaprotu no skolotājiem un mācību vielām, viss izteiktais ir ļoti subjektīvs - Atbildēt
- 29.5.09 12:52 #
-
jā, man visu laiku šķita, ka skolotāja darbs ir mācīt bērnus. izrādas: krāsot galdus un mazgāt logus.
- Atbildēt
- 29.5.09 12:32 #
-
Tā vis nebūs. Es mācījos pēc vienas programmas, jaunākā māsa - jau pēc citas, un bērni - jau pēc pavisam citas. OK, bērniem mājās palīdzot tieku galā ar visām, bet programmas izmainījušās ir pamatīgi.
- Atbildēt
- 29.5.09 11:51 #
-
Mana māsa, piemēram, ir spiesta pati krāsot klasi, solus, tāfeli, tīrīt logus utt. Ja dabū palīgos kādu vecāku vai bērnu, tā jau liela laime. Bērni arī nāk - tīra un kopj skolas koridorus, kāpnes, utt.
- Atbildēt
- 29.5.09 12:19 #
-
A par tiem klashu remontiem es neiebraucu...
Kapec klases dzheki nenaak paliigaa? Mums skolas laikos viss bij kartiibaa,
katru vasaru dzheki brivpratigi krasoja griidu utt.
Kas tagad beerni ir kautkadi njunnjas miikstie? Baidas rocinjas sasmeret, kraasinju saelpotinjies ukji pukji...
Labaak maacas bomzhainaa nodilushaa klasee, nekaa 2 dienas vasaraa kautko padara? Vismaz darbu iemaciitos, nevis tikai wIiIIi sAwLjeTe smsos rakstiit.
Klasei samesties telpas kosmetiskai uzfrishinashanai neko nemaksaa, paris lati no cilveeka. Jeb tas ir principa jautaajums - "mes te naakam maciities un vajag lai viss butu gatavs, netaisamies neko dariit". Vaitad nebuutu patikami 12kl beidzot, ejot prom no skolas, apzinaties ka taa "defaultaa" klase kas ir bijusi iedaliita, izskatas tikpat labi, vai pat labaak, kaa kad saaki maaciities?
Es runaaju protams par valsts skolaam. Privatas skolas ir cits jautajums un citas finansu vadiibas/paardales iespeejas. - Atbildēt
- 29.5.09 12:33 #
-
Vai kāds no klātesošajiem te ir mēģinājis padsmitnieku pielikt pie derīga darba? :)))
- Atbildēt
- 29.5.09 12:40 #
-
mums beernioibaa bija obligaata avasaras praxe, tad i kraasojaam klasi, tiiriijaam griidas utt.
- Atbildēt
- 29.5.09 12:40 #
-
a tur vajag saakt meegjinaat likt jau agraak, jau kopsh pirmas klasiites.
Savadaak to darba tikuminju neieaudzinaasi nekaa. - Atbildēt