eermaniitis

nu es tomēr kaut kādu atšķirība atblāzmu tomēr saskatu

tur pustošajos Kenedijs bija Vjetnamā un no senatora dēliem ne vienīgais cik atceros, bet vārdus neatceros gan, bet ja vajag var pameklēt

šeit progresīvajā cilvēces daļā pēdējais kas bijis tur bija džugašvilli ja nemaldos un uz viņa bēdīgās pieredzes arī viss aprāvās

protams protams, kenedijs jau sākumā tika stutēts kā topošais politiķis un līdzīgi kā princim Harijam viņa viedoklī droši vien neviens īpaši neieklausījās, tomēr jāatzīst, ka kenediji nav viss tas trūcīgākais klans pat salīdzinājumā ar partijas visvarenību

tur pūstošajos, ja tev ir galva uz pleciem un caur zināmu veiksmi un sociālo pazīšanos tiec pie stipendijas, tad tev Jēla ir atvērta, kaut arī tēvs ir puertorikānis un māte padauza (ar nosacījumu, ka ir galva pašam - lai gan tas izklausās pēc pasakas, bet tomēr)

šeit attīstītajā sociālismā bija pāris mācību iestādes, kurās iestāties tu nevarēji, kaut arī būtu topošais einšteins - par piemēru starptautisko attiecību institūts maskavā

neteikšu, ka atšķirības ir lielas vai mazas, tomēr ir jūtamas - nu kaut vai niansēs

indulgence

Principiālu atšķirību nav, tikai tehniskas. Arī PSRS visi partijas bosu dēli dienēja armijā. Izvairīšanās no dienesta ievērojami varēja apgrūtināt turpmāko karjeru. Protams, ne jau nu ierakumos. Un nekā īpaša šai apstāklī nesaskatu. Gluži tāpat kā amerikāņu elites vēlmē savus bērnus nesūtīt zem lodēm (70. gadu ASV prese pilna ar protestiem, ka "daži ir vienlīdzīgāki" un tālāk par štābu vai transporta kuteri sūtīti netiekot, bet ne par to stāsts). Kā pats norādi, caur "sociālo pazīšanos" (lasīt: korupciju) atsevišķi indivīdi teorētiski var tikt Jēlā, "kaut arī tēvs ir puertorikānis un māte padauza". Gluži tāpat arī Starptautisko attiecību institūtā varēja tikt arī tad, ja tēvs traktorists un māte slaucēja, ja vien patiesi biji topošais Einšteins (ja māte bija padauza, tad gan ceļš uz eliti bija slēgts). Tīri teorētiski, ko atsevišķi indivīdi arī īstenoja (arī tepat no LPSR).

Tb šajos piemēros nesaskatu ideoloģiskas atšķirības, aber topiks, ja nemaldos, bija par ideoloģiju atšķirībām un savstarpējiem plusiem un mīnusiem.

eermaniitis

tur jau tā lieta, ka nevarēja - kā pats zemāk raksti dažas profesijas bija tikai izredzētiem - diplomāts! nevarēja tajā institūtā tikt bez partejiskā bakapa!

psrs bija izveidota sistēma un šīs parādībām - korupcijai, bija sistemātisks raksturs

tamdēļ arī neviens officiāli neprotestēja - tāda bija tā sistēma

un tieši tamdēļ arī protestēja amīšos - jo viņiem tā neskaitās sistēma! jeb pareizāk, šī sistēma tiek izmantota, tomēr netiek uz tā būvēta kopējā konstrukcija

un ja runā par princi hariju, tad cik es dzirdu, šis tiek sūtiīts arī kaujas operācijās!

tā ka ir atšķirība - ir!

indulgence

Es pazīstu vismaz vienu cilvēku (vēl par pārīti esmu dzirdējis paziņu lokā), kurš šo augstskolu Maskavā apbsolvēja bez mazākā "bekapa", tb bez kādām radniecības saitēm partijā.

Redz, es atšķirību vērtēju tikai un vienīgi pēc "sausā atlikuma". Ja valstī X elites bērni ar purnu dubļus karā nerij, un valstī Y elites bērni pa mīnu lauku nebrien, bet sūta latinosus, kuri tā koledžai var nopelnīt, tad man dziļi vienaldzīgs ir pamatojums, kāpēc tas tā, kur tā ir sistēma un kur tā nav sistēma - rezultāts ir viens un atšķirības nav nekādas: Tu, es un mūsu bērni ies pa to mīnu lauku, bet elites bērni neies nekad. Jo tāda ir sistēma kopš radusies valsts kā institūcija. Ja gribi brist pa mīnu lauku ar sajūtu, ka "наше дело правое" - uz to visas tiesības. Aber ideoloģiskie attaisnojumi man nešķiet interesanti, jo domāti tikai kā attaisnojumi acu aizmālēšanai (par mazu un godīgu samaksu pats varu saģenerēt kaudzi tādu banalitāšu kā "draņķīgi, taču nekas labāks nav izdomāts").