- 2008.09.01, 03:02
- Vispār, es patiešām gribētu redzēt, ka VSAA pensiju budžetu izdala pensionāriem, un izgrābj pa tīro. Un tad pasludina, ka pensionāri saņems vienādi sadalītu to naudiņu, kas katru mēnesi ienāk budžetā caur soc. nodokļu maksājumiem. Jo citas naudas nav - tikai tā, ko strādājošie samaksā.
Un tad uz jebkuriem jautājumiem "kāpēc pensija tik maza", būtu viena atbilde - tāpēc ka tevi uztur tie, kas šobrīd strādā, un kas ir vainīgs ka viņu ir tik maz? Kāpēc tu audzināji bērnus tā, ka viņi nodzeras, nemācās un strādā mazkvalificētus, slikti apmaksātus darbus?
Ka jūsu, veco kraķu, ir tik daudz, bet darba darītāju ir tik maz? Gadījās tā, ka vesela paaudze jau faktiski ir no Latvijas aizbraukuši, un viņu rokas darba tirgū šobrīd vairs nestājas to vietā kas aiziet pensijā.
Saņem savus sūda santīmus, bet to ir tikai tik daudz, cik ir. Un priecājies, ka vēl tik daudz ir. Nākošajiem būs tikai mazāk.
Dzimstībai sarūkot, strādājošo būs arvien mazāk, un tāpēc arī pensionāriem būtu jāpacenšas uzturēt atbilstošu izmiršanas tempu.
Runājot par dzimstību, liels brīnums ir ka Eiropā ir panākta dzimstības kontrole gandrīz tikai ar ar netiešām vadības metodēm...
"In most societies at most times in human history, Malthus was right. The population expanded until everyone was living at a subsistence level. Given an improvement in technology or health care the long-term result was not that people on average had an improved standard of living, but rather a population of increased size living at an even lower material standard. You had to be robust in filthy Europe to survive infections, but even an underfed weakling was relatively safe from disease in hygienic Japan and China. The consequence was that China and Japan were more densely populated and strikingly poor by European standards right up to the Industrial Revolution."
Kā philg (pārstāstot Gregory Clark "Farewell to Alms") atzīmē, ka parasti iedzīvotāju daudzums aug līdz sasniedz to robežu kad visi mirst badā un nepārtraukti cīnās ar slimībām, un nespēj radīt vairāk pēcnācējus, jo fiziski nav ko ēst. Tam, protams, līdzi seko mamma daba, kas atrod veidu kā nogalināt liekās mutes arvien efektīvāk: pārapdzīvotības apstākļos epidēmija viegli var nogalināt ~50% iedzīvotāju.
(Šobrīd gan varētu strīdēties ka īstenībā nākotnes cilvēka genoms tiek kalts visās tajās āfrikas valstīs, kur bērni dzimst 14-15 gadīgām mātēm, bet vidējais dzīves ilgums ir 30 gadi.) - 11 rakstair doma
- 2.9.08 14:21 #
-
1. Par veciem ļaudīm un pensijām
Domāju, ka pašreizējās sistēmas sačakarēšana nav pašmērķis - vienkārši ir pakāpeniski jāpārvieto viss 1. līmenis uz 2. līmeni (apmēram 30 - 35 gadu laikā). Vienlaikus ir skaidri jāpasaka - līdz ar šo pārcelšanu iedzīvotāji paši pilnībā atbild par savām vecumdienām - uzrauga fondu tirgus utt., kur nu tā viņu pensiju naudiņa tiks ievietota.
Pašreizējie pensionāri lai saņem solidaritātes nodokļa izmaksātu pensiju.
2. Par mammām dabām un pārapdzīvotību
Tas ir tāds nosacīts jēdziens. Zemes iespējas saražot pārtikas produktus un apkuri (principiālās lietas izdzīvošanai) ir ierobežotas tikai ar zinātnes progresa ātrumu. Kapļus un izkaptis ir nomainījuši traktori un kombaini. Lauksaimniecības kultūru produktivitāte tiek pastāvīgi kāpināta. Tas pats ar energoresursiem.
Tāpēc es Maltusa briesmu teorijām neticu. - Atbildēt
- 2.9.08 22:47 #
-
1. acīmredzot, būtu godīgi samazināt ienākuma un sociālos nodokļus - cilvekiem laicīgi jāinvestē vecumdienās, nevis jāheračī nauda pa labi pa kreisi.
megaprojekti jāsponsorē no solidaritātes fondiem un ziedojumiem. Gribat bibleni? nu, sametamies un pa visiem uzceļam. Jauns tilts? Par maksu!
2. kāds sakars tam ar progresu? To pašu, kas makslīgi tiek ierobežots, lai uzturētu pārtikas deficītu. Nu, padomāsim loģiski, kas notiktu ja katrs planētas iedzīvotājs varētu noplūkt virtuālo banānu pa lēto un piegāzt vēderu par niecīgu daļu nopelnītā? - Atbildēt
- 3.9.08 10:09 #
-
Kas tad to progresu mākslīgi ierobežo? Selekcijas un ģenētiskās modifikācijas darbs tiek turpināts katru gadu un katru gadu top aizvien labāki rezultāti.
Nekas nenotiktu, ja pārtika būtu vēl pieejamāka. Vislabāk būtu, ja turība būtu vēl pieejamāka. - Atbildēt
- 4.9.08 22:40 #
-
jo pieejamāka turība, jo masas mazāk klausa. Tas nav izdevīgi. Vislabāk, kad visi ir nodarbināti, strādā daudz jo dārgi izmaksā jau pamatvajadzību apmierināsana. Pieļauju, ka mākslīgs pārtikas pieejamības ierobežojums ir izdevīgs...Vispār man ir grūti noticēt, ka viss, kas pasaulē notiek ar un ap pārtiku, ir vienkārši "tā tas viss sagadījās". Teiksim, ES plānveida politika lieliski ļauj kontrolēt veselu reģionu racionu. Kam tas ir izdevīgi - nu diez vai man.
Par selekciju OK, bet ģenētiski modificētais vēl atspēlēsies uz medicīnas izdevumiem, visdrīzāk. Un sociālajām problēmām. Kautvai hormonu resnuļi, kuri no stresa masveidā leks no Dienvidu tilta un tamlīdzīgi. - Atbildēt