- 2008.03.11, 14:26
- * U.S. annual gross domestic product is about $15 trillion
* U.S. money supply is also about $15 trillion
* Current proposed U.S. federal budget is $3 trillion
* U.S. government's maximum legal debt is $9 trillion
* U.S. mutual fund companies manage about $12 trillion
* World's GDPs for all nations is approximately $50 trillion
* Unfunded Social Security and Medicare benefits $50 trillion to $65 trillion
* Total value of the world's real estate is estimated at about $75 trillion
* Total value of world's stock and bond markets is more than $100 trillion
* BIS valuation of world's derivatives back in 2002 was about $100 trillion
* BIS 2007 valuation of the world's derivatives is now a whopping $516 trillion
[BIS - Bank of International Settlements, the world's clearinghouse for central banks in Basel, Switzerland] - 10 rakstair doma
- 11.3.08 15:18 #
-
piecu reižu pieaugums piecu gadu laikā....nekad nekad nebiju iedomājies tādus skaitļus. interesanti. patiesībā vienīgais kas mani pēkšņas globālas krīzes sakarā uztrauc ir tas, lai es šajā laikā neatrastos ļoti tālās ārzemēs (piem. asv) un spētu tikt mājās :)
hiperinflācijai un citām problēmām jau sen esmu gatavs - uzkrājumi/investīcijas nav, bet ir tikai zem 10K kredīts latos. - Atbildēt
- 11.3.08 15:39 #
-
kad 98 gadā Krievija defoltēja, tie, kam nebija skaidra nauda bija dziļā dirsā - vienu dienu bankomāti pārstāja dot naudiņu. un viss.
- Atbildēt
- 12.3.08 20:04 #
-
Tiem atvasinājumu skaitļiem nav īsti lielas nozīmes, jo tos var taisīt un pārdot no tukša gaisa. Vienīgā problēma ir tāda, ka tādu no pakaļas izvilktu instrumentu dēļ visa finanšu sistēma kļūst nepārskatāmāka. Goldman Sachs statistiķi bija piemetuši, ka tāda situācija, kādu piedzīvojām pagājušā gada nogalē, var rasties reizi 10000 gados. Bet, ja lasi pārskatus, retrospektīvi šķiet tik pašsaprotami.
- Atbildēt
- 13.3.08 10:06 #
-
Derivatīvu apjoma pieaugums ir Ok. Jārēķinās, ka lielākā daļa dabas resursu šobrīd tiek pārdoti kā opcijas vai fjūčersi. Vēl pirms desmit gadiem varbūt tikai 10% tā tika tirgoti. Tāpat arī labības, kafijas utt. biržas pāriet uz aizvien plašāku fjūčersu un opciju izmantošanu - tas samazina riskus konkrēta dabas resursa/lauksaimniecības resursa pircējam un pārdevējam - ir skaidri zināma cena, par kuru prece/resursi tiks iegādāti.
Lielākais jauninājums, kāpēc derivatīvu apjoms ir tik ļoti pieaudzis ir ilgtermiņa fjūčersi, kas tagad atsevišķām lietām tiek pārdoti jau pēc 20 gadiem saražotām precēm/pakalpojumiem. - Atbildēt
- 13.3.08 14:26 #
-
tur jau tā lieta, ka graudu ta nav. bet fjūčers ir aptīts ar opciju, opcija aptīta ar swapu, swaps apdrošināts.
un viena tonna graudu par 100 dolāriem ir aptīta ar 10'000 dolāriem visādu derivatīvu. un kad graudi neizaug, kāds ir kādam 10'000 parādā - parādā naudu, kuras nevienam īstenībā nav. un zliukš, bankrotu vilnis. - Atbildēt
- 13.3.08 14:30 #
-
Nu tas nekas. Neviens neapdomīgs investors jau nelien derivatīvu tirgū. Tur jau kā zināms zaudētāji un uzvarētāji ir katrā darījumā (atšķirībā no jebkura cita fondu tirgus darījuma, kur var būt (un biežāk ir) situācijas, kad vinnē abas puses).
Ja kāds nobankrotē - tā taču nav nekāda nelaime. - Atbildēt
- mieru, tikai mieru
- 13.3.08 14:41 #
-
ja kādas valsts ekonomika sagrūst - būtībā arī gluži parasta lieta.
- Atbildēt
- Re: mieru, tikai mieru
- 13.3.08 14:54 #
-
Kuras valsts ekonomika tad sagrūst vai taisās sagrūt? Un kura ir sagruvusi derivatīvu dēļ? Kas vispār liecina par to, ka sagrūs?
Derivatīvu īpatnība ir tāda, ka tajā vienmēr viena puse zaudē un viena vinnē. Tā kā pat ja kāds ir zaudējis 10000 dolāru, tas nozīmē, ka kāds cits ir vinnējis 10000 dolāru. Ekonomikai kopumā tas nekādas sekas nerada. - Atbildēt