j_puce

Derivatīvu apjoma pieaugums ir Ok. Jārēķinās, ka lielākā daļa dabas resursu šobrīd tiek pārdoti kā opcijas vai fjūčersi. Vēl pirms desmit gadiem varbūt tikai 10% tā tika tirgoti. Tāpat arī labības, kafijas utt. biržas pāriet uz aizvien plašāku fjūčersu un opciju izmantošanu - tas samazina riskus konkrēta dabas resursa/lauksaimniecības resursa pircējam un pārdevējam - ir skaidri zināma cena, par kuru prece/resursi tiks iegādāti.
Lielākais jauninājums, kāpēc derivatīvu apjoms ir tik ļoti pieaudzis ir ilgtermiņa fjūčersi, kas tagad atsevišķām lietām tiek pārdoti jau pēc 20 gadiem saražotām precēm/pakalpojumiem.

watt

fjūčersi ir tikai papīrs - reāli graudi ta kur?

j_puce

Vēl nav izauguši. Kad izaugs, tad tiks pārdoti par fjūčerī noteikto cenu.

watt

tur jau tā lieta, ka graudu ta nav. bet fjūčers ir aptīts ar opciju, opcija aptīta ar swapu, swaps apdrošināts.

un viena tonna graudu par 100 dolāriem ir aptīta ar 10'000 dolāriem visādu derivatīvu. un kad graudi neizaug, kāds ir kādam 10'000 parādā - parādā naudu, kuras nevienam īstenībā nav. un zliukš, bankrotu vilnis.

j_puce

Nu tas nekas. Neviens neapdomīgs investors jau nelien derivatīvu tirgū. Tur jau kā zināms zaudētāji un uzvarētāji ir katrā darījumā (atšķirībā no jebkura cita fondu tirgus darījuma, kur var būt (un biežāk ir) situācijas, kad vinnē abas puses).

Ja kāds nobankrotē - tā taču nav nekāda nelaime.

watt

ja kādas valsts ekonomika sagrūst - būtībā arī gluži parasta lieta.

j_puce

Kuras valsts ekonomika tad sagrūst vai taisās sagrūt? Un kura ir sagruvusi derivatīvu dēļ? Kas vispār liecina par to, ka sagrūs?

Derivatīvu īpatnība ir tāda, ka tajā vienmēr viena puse zaudē un viena vinnē. Tā kā pat ja kāds ir zaudējis 10000 dolāru, tas nozīmē, ka kāds cits ir vinnējis 10000 dolāru. Ekonomikai kopumā tas nekādas sekas nerada.