nu bet tieši tā, mēs jau dzīvojam tādā valstī, kurā stratēģiski nozīmīgos uzņēmumus (sakari, transports, energoapgāde) lielākā vai mazākā mērā nodod privāto investoru rokās (lasīt - atdod monopolstāvoklī esošus dzīvībai svarīgus orgānus), kuri pēc tam kāš naudu tādēļ, ka var kāst! nē, nu neko - kapitālisms taču, ibitīt matos.. da pat nevajag atdot visu privātbiznesam. piemēram, latvenergo! kā gan citādāk var būt - inflācija, teju, būs 15% gadā, peļņa pēdējos gados ir turējusies divciparu skaitlis miljonos, bet prasa vēl lielāku tarifa pieaugumu. skaisti!

petrovichs

Kuri ir veiksmīgākie valsts uzņēmumi, kurus varētu nosaukt kā piemēru? :)

Par procentiem un pastarpinātām īpašumtiesībām nestrīdoties:
latvenergo, lattelecom, rīgas siltums, lmt, latvijas dzelzceļš, etc. Ir runa par principu kā tādu. No vienas puses var teikt, ka privātajās rokās nonākot būtu jānodrošina efektivitāte utt., taču monopolstāvoklī efektivitāte visiem ir pie kājas, ir taču monopols!

petrovichs

Vispār jau visus (vai vismaz daudzus, neesmu sīkāk pētījis) monopolus un tos, kam dominējoša ietekme tirgū, uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulators, un visas cenu un tarifu izmaiņas ir jāsaskaņo ar to, neatkarīgi no īpašuma formas.

fedrs

Kamēr tiek piekopta prakse, ka valsts uzņēmuma vadītājam maksā simtos tūkstošu latu apmērā mērāmu gada prēmiju neskatoties uz to, ka pats uzņēmums darbojies ar zaudējumiem, nav pamatu kādam no viņiem iespringt.

petrovichs

Iespringums vienalga ir. Par palikšanu savā amatā ;-)

fedrs

Ir manīti viedokļi, ka no darba viņi varētu tikt patriekti, tieši pretēji, gadījumā, ja uzņēmums darbotos rentabli.

petrovichs

Atzīšos, ka vai nu neesmu neko līdzīgu neesmu konkrētu dzirdējis vai arī esmu veiksmīgi aizmirsis.