- 2007.10.02, 11:38
- Vispār, ja tā padomā, es īsti neredzu iemeslu, kāpēc nafta (benzīns), piens un graudi maksā tik maz, cik tie šobrīd maksā. Cilvēki taču maksātu jebkuru cenu, lai dabūtu paēst, un aizbraukt kur vajag.
Es nesaprotu to mehānismu, kas šīs cenas notur līmenī. Tā taču ir prece ar neelastīgu pieprasījumu: patērētājs maksās jebkuru cenu, jo viņam nav kur likties!
Vakar lasīju interesantu materiālu, ka pasaulē graudu raža ir visai zema. Attīstītajās valstīs varētu iestāties maizes deficīts (precīzāk, maize maksās vairāk, un nabadzīgie grauzīs garoziņu). Eiropas savienība, pārstrukturējot lauksaimniecību, ir ierobežojusi piena un olu ražošanu. Sekojoši, arī piens kļūst deficīts. Kāds komentārs ierosināja, ka viss ir sazvērestība, lai ierobežotu iedzīvotāju pieaugumu: kurš tad iedomāsies radīt pēcnācējus, ja deguna galā ir bads? Lēts ēdamais ir ekonomisks joks, kas tikai pēdējos gados ir izspēlēts.
Bada laikos, starp citu, pirmā izmirst vidusšķira. Nevis nabadzīgie, kā tas varētu likties. Nabadzīgie bada laikos jūtas tieši tā pat kā iepriekš - nebija ko ēst, un nav ko ēst. Bet vidusslānim ir šoks. - 11 rakstair doma
- 3.10.07 10:55 #
-
viss ir ļoti elementāri - cenas zemas pirmās nepieciešamības precēm notur konkurence. ir kaut kādas izmaksas, kas nepieciešamas, lai preci sagatavotu un nogādātu pie patērētāja - un jo lielāka konkurence, jo tuvāka cena būs šīm izmaksām, neatkarīgi no tā, vai Tu esi gatavs par preci maksāt jebkādu ciparu.
lūk tad, kad Tu tomēr nostājies pozā un pasaki "dzeršu tikai evian ūdeni un ēdīšu tikai paul maizi" - tad ir cita runa, bet nu tad jau Tu maksā ne vairs par pašu preci. - Atbildēt
