- 2007.10.02, 11:38
- Vispār, ja tā padomā, es īsti neredzu iemeslu, kāpēc nafta (benzīns), piens un graudi maksā tik maz, cik tie šobrīd maksā. Cilvēki taču maksātu jebkuru cenu, lai dabūtu paēst, un aizbraukt kur vajag.
Es nesaprotu to mehānismu, kas šīs cenas notur līmenī. Tā taču ir prece ar neelastīgu pieprasījumu: patērētājs maksās jebkuru cenu, jo viņam nav kur likties!
Vakar lasīju interesantu materiālu, ka pasaulē graudu raža ir visai zema. Attīstītajās valstīs varētu iestāties maizes deficīts (precīzāk, maize maksās vairāk, un nabadzīgie grauzīs garoziņu). Eiropas savienība, pārstrukturējot lauksaimniecību, ir ierobežojusi piena un olu ražošanu. Sekojoši, arī piens kļūst deficīts. Kāds komentārs ierosināja, ka viss ir sazvērestība, lai ierobežotu iedzīvotāju pieaugumu: kurš tad iedomāsies radīt pēcnācējus, ja deguna galā ir bads? Lēts ēdamais ir ekonomisks joks, kas tikai pēdējos gados ir izspēlēts.
Bada laikos, starp citu, pirmā izmirst vidusšķira. Nevis nabadzīgie, kā tas varētu likties. Nabadzīgie bada laikos jūtas tieši tā pat kā iepriekš - nebija ko ēst, un nav ko ēst. Bet vidusslānim ir šoks. - 11 rakstair doma
- 2.10.07 12:04 #
-
Nez nez, ir tomēr cilvēciņi kuri iegādājās sev drēbes un ugunsūdeni izmantojot līdzekļus, kas iegūti no graudu tonnāžas radīšanas savos hektāriņos. Un viņiem gribās tos graudus pārdot lai iehavotu naudiņu, un ja cena būs par lielu, tad neviens nepirks un ugunsūdens nebūs. Tāpēc man liekas, ka nopērkams ēdamais tomēr ir un paliek normāla štelle nevis ekonomisks joks.
- Atbildēt
