Bez tam, janu kāds openēs pie tā, ka cibā, redziet, viss ir anonīmi

skuka

:)
skumji.

watt

no otras puses, agrāk "tautas" balsi praktiski nebija iespējams sadzirdēt. tieši tāpēc man interesēja cibu izveidot.

agrāk vienīgie komentāri bija avīžu/žurnālu profesionālo korektoru/redaktoru izlaboti, un vienīgā saskarsme ar stulbumu bija kautkādā veidā publicēti izvilkumi "no sacerējumiem", no "iesniegumiem" vai "paskaidrojumiem". tikai tā varēja kaut mazdrusku minēt, kāds stāvoklis ir rakstītprasmes frontā.

skaidrs, man pašam skolā par latviešu valodas pareizrakstību bija 3, nemāku likt komatus ne sitams.

watt

frontē

skuka

Es, savukārt, esmu aizmirsusi lielāko daļu interpunkcijas likumu.
Par "tautas" balss sadzirdēšanu Tev laikam ir taisnība, tomēr man nezkāpēc gribas domāt, ka šī tautas balss ir palikusi krietni analfabētiskāka un, tai pat laikā, pašpārliecinātāka.

watt

neticu - kāds ir pamats domāt, ka agrāk tautas balss nebija analfabētiska? ko rakstīja kolhoznieki un rūpnīcu strādnieki?

es uzskatu, ka tikai tagad parādas *reālas* dokumentālas liecības par tautas spējām izteikties.

skuka

Nav nekādas iespējas to pierādīt, bet ir tāda sajūta. Proti, te atkal jārunā par izglītības, pareizāk sakot - pamatizglītības līmeni. Cibā, bijis jau gana daudz strīdu par izglītību padomju laikos un tagad, tos atsākt negribas, jo vairāk tādēļ, ka man pašai nev pilnīgi skaidra viedokļa par abu sistēmu (izglītības, ne valsts:) plusiem un mīnusiem. Bet viens gan man liekas acīmredzams: rakstīt skolā iemācīja pat lielākajiem slinķiem un nesaprašām. Gramatikas grāmatas bija vienkāršas un saprotamas (es, piemēram, nekad neko nevarētu iemācīties no tādām grāmatām, kādas tās ir tagad) un pat nabaga peksim, pāraugušajam klases otr- vai trešganiekam sacerējumos un diktātos bija nesalīdzināmi mazāk kļūdu kā šodienas sekmīgajiem (tai skaitā manam dēlam).
Bet tas, jāsaka, tiešām bija ļoti, ļoti sen.

watt

tad tu saki, ka tavs dēls parastajā skolā neiemācīsies latviski gramatiski pareizi rakstīt un nepratīs izteikties?

tas gan ir skumji. bet ko lai dara - kapitālistam izglītotas masas nav vajadzīgas, un laba (pareiza) izglītība ir vajadzīga tikai valdošajai klasei.

janka

līdzīgs stāsts ir arī par runāto valodu -- agrāk radio un televīzijā tika vien īpaši trenēti ļaudis ar izkoptu dikciju un daudzos gadījumos pat sajēgu par plato un šauro "e" lietošanu, savukārt mūsdienās orientācija uz masām nozīmē, ka publiski runāt tiek arī cilvēki, kas "pareizi" runāt nemāk. tas vairs nav kritērijs, kritērijs ir dalība talantu fabrikā. un tad sākas morālā panika par to, kas notiek ar mūsu valodu, jo dažādus neliterārus brīnumus var dzirdēt tur, kur tradicionāli tādi tika filtrēti. atbilde -- nekas nenotiek, ielas runa vienkārši ir kļuvusi plašāk dzirdama, taču tauta uz ielas nekad pareizi nav runājusi un nekad arī nerunās.