- 2006.11.18, 22:43
- Pārdomājot savu pozīciju pret laulībām, es secinu, ka Baznīcai ir taisnība - laulības nedrīkst šķirt. Laulībai ir jābūt uz mūžu.
Jo, ja laulības izšķirtu, neizbēgami es apprecētos atkal (agrāk vai vēlāk). Vislabāk, protams, ir neprecēties vispār nekad.
Ja tas nav izdevies, mazākais ļaunums ir precēties - bet tikai garantēti vienu vienīgu reizi.
Pārdomājot savu pozīciju pret seksu, es secinu, ka vismilzīgākais āprāts ir kad valsts aizliedz saviem pilsoņiem nodarboties ar seksu ārpus laulības. Tādā apmērā regulēt cilvēka dzīvi ir vienkārši nepieņemami. Skat, Irānā, kas dzīvo pēc islāmiskajiem Šariata likumiem, par "Noziegumiem pret Tiklību", 2004. gada 15. augustā pakāra 16gadīgu meiteni, par to, ka viņapisāsbija nodarbojusies ar seksu.
Pēc Irānas likumiem, valsts piemēro nāvessodu par sekojošiem noziegumiem: par slepkavību, par narkotiku tirdzniecību, par seksu ārpus laulības. - 12 rakstair doma
- 19.11.06 13:10 #
-
Godīgi sakot, īsti nesapratu tavu loģiku. "Jo, ja laulības izšķirtu, neizbēgami es apprecētos atkal (agrāk vai vēlāk)." Un tas ir tas galvenais ļaunums, no kā vajadzētu vairīties?
Godīgi sakot, apgalvojums, ka cilvēkam nepieciešama tikai viena laulība, ne ar ko nav labāks par apgalvojumu, ka sekss pieļaujams tikai laulību robežās. Tā ir tāda pat jūtu regulācija - jo var puslīdz droši pieņemt,ka gan seksu, gan laulības mūsdienās pārsvarā nosaka emocijas. - Atbildēt
