- 2005.06.26, 18:19
- Mēs te ar vienu paziņu strīdējāmies: vai ir iespējams diskriminēt smēķētājus pieņemot darbā?
Piemēram, ja ir glauns restorāns, un negrib lai virtuves darbinieki un oficianti smēķē, cik likumīgi būtu pieņemot darba prasīt vai cilvēks ir smēķētājs, un tādus neņemt?
Vai arī teiksim, ir darba līgumos punkts, ka ja atrodas darba vietā reibuma stāvoklī, tad var atlaist. Vai var iestrādāt punktu par atrašanos darba vietā ar cigaretēm, vai tipa aizliegt pastiprināti smirdēt pēc tabakas? :) - 24 rakstair doma
- 27.6.05 14:14 #
-
Nu ko jūs kā bērni, nudie - lai par to runātu, vajag kontekstu. Ūsainā laikos kur tik nesmēķēja, nu varbūt TBC sanatorijā izmeklētājs no procedūru telpas izietu gaitenī vai ieietu māsu istabā. Tagad visi vaimanā par smēkētājiem (let mī eksplain - es arī, un nesmēķēju), jo - citas prioritātes, citas problēmas mūslaikos. Kādi tad mērķi mūsdienās ? Un tāpēc nākas atrast pretiniekus, ar ko pacīnīties.
- Atbildēt
- 28.6.05 22:15 #
-
Galvenais, nebūt iecietīgiem pret smēķētājiem. Tā nav rakstura īpašība, tas nav fizisks defekts, un tā pat nav slimība. Tas ir tāds pats netikums kā slinkums, vieglprātība, bezatbildība utml., un senos laikos šādus netikumus izdzina ar "dakteri Bērziņu" :]! Ar to es gribēj teikt, ka, ja sarunu un vienošanās ceļā nevar izbēgt no tā, lai smēķētāji netraucētu nesmēķētājus (nebojātu pēdējiem veselību), tad jāpielieto radikālākas metodes. Bet tas, protams, attiecas uz "augstākām varām", kas izdod likumus, aizliegumus, virza pretsmēķēšanas kampaņas utt., un jāsarosās pašiem nesmēķētājiem - vienkārši brutāli neļaut savā tuvumā smēķēt un viss! Man, piemēram, viens draugs par to bij pateicīgs - viņam pašam nepietika motivācijas atmest, bet kad es riktīgi nikna biju un neļāvu ne savās mājās, ne arī kopīgās pastaigās (nu, vispār, nekad, kopā esot), tad nu bij jāpamokās šim, bet tikai uz labu! :]
- Atbildēt